Imunitātes stiprināšana: 5 labākie palīgi imunitātei pret vīrusiem un gripu.

Imunitātes stiprinšānanai pret vīrusiem un gripu

Ziemas sezonā sākas plaša elpceļu vīrusu cirkulācija un līdz ar to arī to negatīvā ietekme uz cilvēka organismu. Par laimi, talkā nāk organisma sargs – mūsu imūnsistēma jeb organisma spēja pretoties slimību ierosinātājiem. Pretošanās spēja šiem uzbrucējiem ir katram cilvēkam, – tiesa, mūsu imunitāte var būt gan vājāka, gan stiprāka. 

Kā saprast, vai man ir stipra imunitāte?

Ar imunitāti mēs saprotam organisma spēju pretoties infekcijai. Organismam saskaroties ar vīrusu, baktēriju vai kādu citu slikto jeb patoloģisko mikroorganismu, cilvēka imūnsistēma “ieslēdz aizsardzības režīmu” un atbilstoši reaģē. Imunitāti var iedalīt:

  • Iedzimtā imunitāte, kas mums ir jau kopš dzimšanas – nodrošina tūlītēju reakciju uz vīrusu vai mikrobu;
  • Iegūtā imunitāte – tā veidojas kā specifiska atbilde uz konkrētu patogēnu, ar kuru organisms ir kādreiz sastapies – organisms atceras, kā uz konkrēto vīrusu vislabāk reaģēt. Iegūto imunitāti varam iemantot arī vakcinējoties.

Jo retāk un vieglāk slimojam, jo varam būt drošāki, ka mūsu imunitāte ir pietiekami stipra, un imūnās sistēmas atbildes reakcija apdraudējuma gadījumā būs savlaicīga un atbilstoša.

Imunitāte nav nemainīga

Imūnsistēma ir sarežģīta un integrēta organisma sistēma, tā nav nemainīgi stabila – tā var “sabojāties” un kļūt pārāk vāja vai pārāk aktīva.

Par imūnsistēmas iziešanu no ierindas liecina ne tikai biežas saaukstēšanās, bet arī aukstumpumpas jeb herpes vīrusa infekcija, ilgi nedzīstošas brūces, alerģiskas reakcijas, izsitumi uz ādas un citi simptomi.

Kas vājina imunitāti?

  • Pārslodze un stress – kaitīgi faktori ne vien imunitātei, bet arī optimālai organisma darbībai kopumā;
  • Saules gaismas trūkums: ārā temperatūrai pazeminoties, mēs pavadām vairāk laika telpās un mazāk svaigā gaisā, līdz ar to mazāk uzņemam skābekli. Saules trūkums veicina arī D vitamīna deficītu. Pie tam rudens un ziemas mēnešos ar uztura palīdzību mazāk saņemam arī citus nepieciešamos vitamīnus. Tas viss kaitē imunitātei, un padara mūs vēl uzņēmīgākus pret “nelūgtajiem ciemiņiem”;
  • Slikts miegs un regulāra neizgulēšanās. Rudenī un ziemā organisms, saskaņā ar dabas ritmiem, prasa vairāk miega. To ignorējot, mēs nodarām sev pāri: mums sāk trūkt vielu, kas nepieciešamas organisma dabisko pretestības spēju nodrošināšanai un tiek “saražotas” vienīgi miegā. Tie ir īpaša veida proteīni jeb citokīniem – tie mums nepieciešami lielākā daudzumā, ja jāuzveic iekaisums vai jācīnās ar stresa izraisītajām sekām. Ja citokīnu trūkst, organisms var kļūt uzņēmīgāks pret slimībām. Lai imunitāte funkcionētu pilnvērtīgi, nepieciešams arī par miega hormonu dēvētais melatonīns. Tas ne vien regulē organisma miega un nomoda ritmu, bet arī modulē imūnšūnu aktivitāti.
  • Hroniskas slimības: būtisks imunitāti vājinošs faktors, jo tās bieži ir saistītas ilglaicīgiem hroniska iekaisuma procesiem organismā, kas mēdz saasināties tieši rudenī un ziemā.

Kādi vitamīni un mikroelementi spēcina imunitāti?

Sakarā ar Covid-19 vīrusu ir veikta aktīva pētniecība par vielām, kas sniedz lielāko aizsardzības potenciālu pret šo un citiem elpošanas ceļu vīrusiem.

Pieci labākie palīgi imunitātei – cinks, kvercetīns, C un D vitamīns un melatonīns.

1. Neaizstājami ir bioflavonīdi – augu izcelsmes bioloģiskie savienojumi, kas pat mazās devās spēj iznīcināt plašu mikroorganismu spektru un arī neitralizēt brīvos radikāļus. Bioflavonoīdu grupā ir aptuveni kopumā 4000 dažādu savienojumu, kas atrodami dažādos augļos un dārzeņos.

Īpaši nozīmīgs bioflavonīds – kvercetīns, dēvēts arī par P vitamīnu. Kvercetīns palīdz dažādu elpceļu vīrusu infekcijas gadījumā, kavējot vīrusa iekļūšanu šūnās. Taču, ja vīrusam tomēr tas izdevies, kvercetīns vājina un bremzē vīrusa vairošanos, līdz ar to neļaujot rasties komplikācijām. Kvercetīns lieliski pasargā no iespējamiem plaušu un sirds bojājumu riskiem, jo rūpējas par asinsvadiem, normalizē kapilāru caurlaidību un novērš tūsku. Atcerēsimies – ja kļūst sliktāk plaušām, cieš arī sirds, un otrādi. Savukārt oksidatīva stresa gadījumā kvercetīns spēj pasargāt nervu sistēmas šūnas.

2. Svarīgs mikroelements – cinks, kas piedalās imūnās sistēmas reakcijās un saīsina slimošanas laiku, izvadot slimību izraisošos mikroorganismus jeb patogēnus no mūsu ķermeņa, kā arī nepieļauj neadekvāta iekaisuma rašanos, kas var būt kā atbilde uz infekciju. Cinks netiek “ražots vai uzglabāts” mūsu ķermenī, tāpēc ir svarīgi to uzņemt ar uztura bagātinātājiem un uzturu.

3. Labais sargs C vitamīns palīdz saīsinat saaukstēšanas ilgumu, mazināt simptomus un iekaisumu, kā arī samazināt saaukstēšanas risku. C vitamīns organismā neuzkrājas, tāpēc to svarīgi ir uzņemt katru dienu.

4. D vitamīns un tā nozīme imunitātes saglabāšanā un uzturēšanā pierādīta salīdzinoši nesen. D vitamīna trūkums palielina uzņēmību pret vīrusu infekcijām, kā arī atkārtotu infekciju risku. Zems D vitamīna līmenis saistīts ar paaugstinātu vīrusu slimību, tai skaitā, gripa un Covid-19 infekciju biežumu. D vitamīna līmenis ziemā mums neizbēgami samazinās, tāpēc svarīgi to uzņemt papildus ar uztura bagātinātājiem. Turklāt šim vitamīnam ir svarīga loma arī mūsu mentālā stāvokļa regulācijā – kā zināms, slikts un nomākts vai satraukts noskaņojums negatīvi ietekmē mūsu fizisko ķermeni, tātad – arī imunitāti. D vitamīna līmenis ziemā mums neizbēgami samazinās, tāpēc svarīgi to uzņemt papildus ar uztura bagātinātājiem.

5. Antioksidants melatonīns pēc vīrusu infekcijām mazina iespējamo komplikāciju risku. Šī viela daudziem asociējas tikai ar miega traucējumiem. Izrādās, tai ir ļoti būtiska loma atveseļošanās procesā pēcslimības periodā, jo palīdz mazināt oksidatīvo stresu ne tikai nervu šūnās, bet organismā kopumā.

Visas šīs 5 vielas spēcina imūno sistēmu, to labāk sagatavojot imūnās atbildes reakcijām, līdz ar to cilvēks nesaslimst vai izslimo vieglāk un bez smagām sekām.

Latvijas farmācijas uzņēmums Lotos Pharma ir apvienojusi šos zinātnieku atklātos ieguvumus jaunā, efektīvā produktā– Imunosil® ViruFix.

Imunosil® ViruFix balstīts uz ASV un Eiropas vadošo ārstu un zinātnieku rekomendācijām. Tā sastāvā esošās piecas vielas – cinks, C un D vitamīns, kvercetīns un melatonīns veicina normālu imūnsistēmas darbību. Tā sastāvā esošais vitamīns C uztur normālu imūnsistēmas darbību pie palielinātas slodzes, cinks, vitamīni C un D veicina normālu imūnsistēmas darbību. Cinks un vitamīns C veicina šūnu aizsardzību pret oksidatīvo stresu. Cinks veicina normālu DNS un olbaltumvielu sintēzi. Melatonīns palīdz samazināt iemigšanai nepieciešamo laiku.

Imunosil Virufix

Neviens no mums nevēlas slimot. Sekosim vienkāršajiem ieteikumiem un stiprināsim savu imunitāti, lai aukstās sezonas laikā aizsargātu sevi no dažādām vīrusu infekcijām.

Atceries! Vienlīdz svarīgs imūnsistēmas darbībai ir pilnvērtīgs uzturs. Ja ēd vienveidīgi, turklāt pārlieku treknu ēdienu, bet nav ieraduma likt šķīvī augļus, dārzeņus, riekstus un sēklas, tad cilvēks atņem sev daudz svarīgu uzturvielu, kas nepieciešamas ķermeņa funkciju, to skaitā – imūnās sistēmas pilnvērtīgai darbībai. Arī kaitīgi ieradumi (dzeršana, smēķēšana) apgrūtina ķermeņa spējas pretoties slimību ierosinātājiem. Savukārt regulāra izkustēšanās stiprina organisma pretošanos slimībai. Ja vēl fiziskās aktivitātes veic ārā un ar prieku, tas ir ieguldījums ne vien imūnsistēmas, bet visas veselības stiprināšanā. Starp citu, ir pētījumi, kuros kā labu imunitātes stiprinātāju minēts arī optimisms, smiekli un sekss.

Foto: Adobe
Atsauces: Mayoclinic, Harward Health publishing, WebMD, Pubmed, Pubmed