Gripas vakcīna nepieciešama arī jauniem un veseliem cilvēkiem

Daudz tiek runāts, cik svarīgi ir vakcinēties pret gripu cilvēkiem, kuri ir riska grupās – un tā ir taisnība. Bet arī tiem, kuri ir jauni un veseli, gripas vakcīna ir tikpat vajadzīga, skaidro Karīna Vernere, ģimenes ārste Veselības centrs 4.

Diemžēl, saskaroties ar lielu gripas vīrusa koncentrāciju gaisā, saslimst arī trenētie un norūdītie. Šis ir tik agresīvs vīruss, ka jebkuru nevakcinēto spēj sakaut. Var, protams, laimēties nesaskarties ar saslimušu cilvēku, kurš jau pirmajās stundās izdala ap sevi gaisā lielu daudzumu vīrusu – runājot, šķaudot vai klepojot. Bet, ja tomēr saskarsme bijusi, gripas vakcīna patiešām ir vienīgā, kas spēj pasargāt no saslimšanas. Praktiski visi ārsti un ārstniecības personas katru gadu potējas pret gripu un nesaslimst. Citādi jau nebūtu, kas mūs ārstē.

Kāpēc svarīgi vakcinēties un nesaslimt ar gripu?

  • SASLIMSTOT AR GRIPU IR ĻOTI SLIKTA PAŠSAJŪTA. Strauji paaugstinās temperatūra līdz pat 40 grādiem, kuru ir grūti samazināt pat ar medikamentiem, sāp galva, drudzis, grūti paciest gaismu, aizlikts deguns un “kaulu laušanas” sajūta.
  • BOJĀ VISU ORGANISMU. Gripas vīruss uzvedas agresīvi un vairojas milzīgā ātrumā, tāpēc cieš viss organisms, bet visvairāk – sirds asinsvadu sistēma. Tiem, kam ir problēmas ar sirdi, gripa var beigties ļoti bēdīgi.
    Ja nākas ar medikamentiem pazemināt temperatūru, cilvēks spēcīgi svīst un šādi zaudē šķidrumu. Slimojot ir ļoti daudz jādzer ne tikai tāpēc, lai skalotu ārā gripas toksīnus, bet arī, lai asinis nesabiezētu un nerastos trombu risks. Liela slodze ir arī nierēm, kam jāizvada zāļu atliekvielas un vīrusu toksīni.
  • LIELS KOMPLIKĀCIJU RISKS. Tā kā gripas vīruss vairojas tik strauji, ka elpceļu gļotādas nespēj pietiekoši attīrīties, viegli var pievienoties kāda bakteriāla infekcija, kas izraisa pneimoniju jeb plaušu karsoni. Tad jāārstējas slimnīcā, jo stāvoklis parasti ir ļoti smags. Plaušu karsonis nav vienīgā iespējamā komplikācija, var būt vidusauss iekaisums, tiek skarts dzirdes nervs u.c.
  • JĀDZER SPĒCĪGAS ZĀLES. Ir pieejams pretgripas līdeklis – recepšu medikaments, bet tās ir sistēmiskas zāles, kas nonāk asinsritē, un tām ir arī iespējamas blakus parādības, kas, savukārt, gripas vakcīnai ir salīdzinoši niecīgas.
  • ANTIBIOTIKAS. Ja gripas vīrusam pievienojas kāda bakteriāla infekcija, tad jālieto antibiotikas.
  • JĀKAVĒ DARBS. Saslimstot ar gripu, būs ilgstoši jākavē darbs. Aptuveni uz divām nedēļām darbaspējas zaudē arī tie, kuriem nav komplikāciju.
  • INFICĒSI MĀJINIEKUS. Aptuveni vēl nedēļu pēc slimības sākuma cilvēks var inficēt apkārtējos, tāpēc slimniekam nevajadzētu kontaktēties ar nevakcinētiem cilvēkiem. Diemžēl, ja mājinieki nebūs vakcinējušies, visticamāk, viņi saslims. Gripa ir tik smaga slimība, ka var gadīties nonākt slimnīcā.

Kā izvairīties no gripas?

Profilaktiskos pasākumus var iedalīt divās lielās grupās: nespecifiskos un specifiskos.
Sabalansēts uzturs, svaigs gaiss, regulāra roku mazgāšana ar ziepēm, telpu vēdināšana, izvairīšanās no publiskiem pasākumiem, regulāra izgulēšanās un ķiploku ēšana – tā ir nespecifiska profilakse, kas palīdz pret vārgākiem vīrusiem, bet ne gripas vīrusu uzbrukumu.

Vienīgais, kas spēj pasargāt no gripas vīrusa, ir vakcīna. Tā nesatur dzīvus slimības izraisītājus, ar to var potēt zīdaiņus no pus gada vecuma un grūtnieces. Satraukties, ka vakcīna nelabvēlīgi var ietekmēt veselību, nav nekāda pamata, tās drošums ir zinātniski pierādīts.

Kad vakcinēties?

Ir dzirdēts, ka daži vakcinētie tāpat saslimstot. Nekas medicīnā nav simtprocentīgi, bet mūsdienu vakcīnas, kas pasargā gan pret A, gan B grupas vīrusiem, ir ļoti efektīvas.

Var būt tā, ka vakcinēšanās notiek vienkārši par vēlu, kad gripas vīruss jau ir visapkārt. Pēc vakcīnas ievadīšanas, organisms izstrādā specifiskās antivielas aptuveni divu nedēļu laikā un tā ir papildu slodze organismam. Ja šajā laikā gadās noķert gripas vīrusu, saslimt var smagi. Tas tāpēc, ka organismam vienlaikus ir gan jāizstrādā antivielas pret gripu, gan jācīnās ar dzīvo vīrusu – sanāk dubulta slodze.

Tāpēc vislabāk sapotēties ir līdz decembrim, kad ir sastopami tikai izolēti gripas gadījumi. Ziemā tie kļūst arvien biežāki un gada sākumā parasti jau ir sākusies gripas epidēmija, kad vakcinēties vairs nav ieteicams. Jāvakcinējas ir katru rudeni.

Kāpēc bērni slimo biežāk?

Bērnudārzā un skolā bērni visu dienu pavada lielās grupās. Pietiek, ja viens saslimst, lai augsts risks inficēties būtu visiem apkārt esošajiem nevakcinētajiem bērniem. Ne visās izglītības iestādēs pietiekoši vēdina telpas, tāpēc, tikko kādam dienas laikā sākas gripa, un tā patiešām sākas ļoti strauji, vīrusu koncentrācija šīs telpas gaisā kļūst ļoti augsta neilgā laikā. Bērni, vīrusus nodod viens otram, ne tikai apšķaudot mantas tieši, bet arī iešķaudot rokās, ar kurām pēc tam ņem lietas. Ir labi bērniem mācīt šķaudīt elkonī, nevis plaukstā, ja pie rokas nav vienreizējais kabatas lakatiņš.

Kāpēc jāvakcinējas grūtniecēm?

Grūtniecības laikā imunitāte ir izmainīta, tāpēc risks inficēties ir lielāks nekā citiem, un saslimšana var beigties ļoti bēdīgi. Vakcinēšanos atlikt nevajag, jo gripas gadījumi pie mums jau reģistrēti. Grūtniecēm un bērniem līdz divu gadu vecumam vakcīnu apmaksā valsts. Ir riska grupas, kurām vakcīnas iegāde tiek daļēji kompensēta.

Kāpēc pie mums tik maz vakcinēto?

Kaut arī daudzi apzinās, cik svarīgi ir vakcinēties pret gripu, un tas nav dārgi, tomēr to neizdara. Kamēr sabiedrībā būs dzīvi mīti, ka no gripas izdosies izvairīties, ēdot ķiplokus, tikmēr vakcinācijas līmeni, kāds tas ir attīstītajās zemēs, kur cilvēki ieklausās zinātniski pierādītos faktos, mums nesasniegt.

Precīzi, cik daudzi no Latvijas iedzīvotājiem vakcinējas pret gripu, uzskaites nav, jo to var darīt par maksu, kur katrs vēlas. Latvijā patiešām katru gadu pret gripu savlaicīgi vakcinējas niecīgs skaits cilvēku.
Tas, ka epidēmijas laikā reti kurš ir pasargāts, parāda katru gadu lielais saslimušo skaits. Un jo vairāk saslimušo, jo vairāk infekcijas izraisītāju gaisā.

Kas ir jāievēro pēc vakcīnas ievadīšanas?

Aptuveni trīs dienas:
*potes vietu nevajag berzēt un karsēties pirtī;

Aptuveni divas nedēļas:
*nevajadzētu kontaktēties ar saslimušiem cilvēkiem.

Foto: Shutterstock

Do NOT follow this link or you will be banned from the site!