Vakcinācija pret COVID-19 diabēta pacientiem. Vai vērsim durvis uz dzīvi vai uz reanimācijas nodaļu?

Vakcinācija pret Covid-19 diabēta pacientiem

Viens no pēdējā laika aktuālākajiem jautājumiem, kurus uzdod diabēta pacienti, ir vakcinācija pret COVID-19. Kas par to jāzina, stāsta Jeļena Butikova, Latvijas Diabēta asociācijas viceprezidente.

“Ir cilvēki, kas COVID-19 vakcīnām piedēvē spēju mainīt ģenētisko kodu vai pat apgalvo, ka vakcīna domāta “čipa” ievadīšanai, un šie mīti ļoti līdzinās pirms 200 gadiem izplatītajam apgalvojumam, ka pēc vakcinēšanās pret bakām cilvēkam izaugs ragi un aste,” salīdzina J.Butikova.

Risks saslimt un nokļūt reanimācijas nodaļā – ievērojami lielāks

  • Pētījumu dati pierāda cukura diabēta pacientu īpaši augsto risku:
    vairāk kā 30% pacientu ar vidēji smagu un smagu COVID-19 slimības gaitu bija pacienti ar cukura diabētu;
  • 2.tipa cukura diabēta pacientiem ir 2 reizes augstāks smagas slimības norises risks, bet 1.tipa cukura diabēta pacientiem ir pat 3-4 reizes augstāks smagas slimības norises risks;
  • 2021. gada februārī publiskota CORONADO pētījuma dati liecina, ka viens no pieciem cukura diabēta pacientiem, kurš nonācis slimnīcā ar COVID-19, mirst 28 dienu laikā.

Atšķirības pētījumu rezultātos saistītas ar to, ka pētījumi tiek veikti dažādās Eiropas valstīs.

Stimuls uzlabot cukura diabēta kompensāciju!

Pētījumi liecina, ka cukura diabēta pacientiem biežāk nepieciešama ilgstoša ārstēšanās un ir lielāks nāves risks, ja pacientam ir slikta cukura diabēta kompensācija, augsts glikozes līmenis asinīs. Tieši šobrīd, neatliekot uz vēlāku laiku, ir ļoti svarīgi sasniegt iespējami labu cukura diabēta kompensāciju. Ja pašam pacientam tas nav pa spēkam, tad jākonsultējas ar ģimenes ārstu vai endokrinologu, izvēloties doties uz konsultāciju klātienē vai saņemt to attālināti.

Vakcinācija: ilgā vēsture un īsā atmiņa

Tikai 200 gadus ilgajā vakcinācijas vēsturē notikušas milzīgas pārmaiņas – mēs vairs nepazīstam tādas slimības kā piemēram mēris, bakas, trakumsērga, tīfs, stingumkrampji, polimielīts. Vai mēs būtu gatavi iziet uz ielas un iejukt pūlī tādā laikmetā, kad bija iespējams saslimt ar šīm bieži nāvējošajām infekcijas slimībām?
Tomēr ārstiem vēl joprojām jāpiedzīvo traģiski gadījumi, kad no infekcijas slimības mirst cilvēks, kas nav saņēmis vakcinēšanas plānā iekļautu (valsts apmaksātu) vakcīnu.

Vai Covid-19 vakcīnas ir drošas?

Vakcīnu pret COVID-19 izstrādē ievēro tādas pašas kvalitātes, drošuma un efektivitātes pierādījumu prasības kā jebkurām zālēm/vakcīnām. Process šoreiz notiek ātrāk, jo ir apvienoti nebijuši zinātnes, finanšu un cilvēkresursi.

Latvijā izmanto vakcīnas, ko lietošanai akceptējusi Eiropas Zāļu aģentūra:
• Pfizer-BioNTech ražoto vakcīnu Comirnaty,
• Covid-19 Vaccine Janssen,
• Moderna ražoto vakcīnu, kā arī
• AstraZeneca un Oksfordas universitātes izstrādāto vakcīnu – Vaxzevria (AstraZeneca).

Šīs vakcīnas tiek izmantotas vairumā Eiropas Savienības valstu. Dodoties vakcinēties, ir iespējams noskaidrot to, kāda vakcīna konkrētajā vakcinēšanas centrā tiek izmantota.

Eiropas Zāļu aģentūra izvērtējusi gadījumus par asins trombu veidošanos cilvēkiem, kuri saņēma Vaxzevria (AstraZeneca) vakcīnu pret Covid-19. Iespējamākais ārkārtīgi retu neparastu trombu veidošanās skaidrojums ir īpaša un ļoti reti sastopama imūnreakcija.

Šobrīd Latvijā nav apstiprināts neviens nāves gadījums, kuram būtu noteikta cēloniska saistība ar jebkuru no Latvijā izmantotajām vakcīnām pret COVID-19!

Vai vakcīnas pārbaudītas uz cukura diabēta pacientiem?

Jā! Latvijā pieejamo vakcīnu izstrādātāji ņēmuši vērā, ka cukura diabēta pacienti ir nozīmīga riska grupa, tāpēc pētījumos tika iekļauti vairāki tūkstoši 1. un 2.tipa cukura diabēta pacientu.

Vai Covid-19 vakcīna ir efektīva?

Vakcīnu efektivitāte ir 70-95% un pētnieki to vērtē kā ļoti augstu, jo vakcīnu izstrādes sākumposmā mērķi bija ievērojami pieticīgāki.

Pat tad, ja pēc vakcinēšanās cilvēks saslimst, vairs nedraud vidēji smagas un smagas slimības gaitas risks. Tātad, varam dzīvot bez bailēm pēkšņi izjust elpas trūkumu, nokļūt reanimācijas nodaļā, gūt smagus, ilgstošus un paliekošus veselības bojājumus vai nomirt.

Vienlaikus tas, ka efektivitāte ir, piemēram, 70% nenozīmē, ka 30% no vakcinētajiem saslims, jo vakcīnas izpētes laikā saslima 30 cilvēki (0,5%) no pētījumā iekļautajiem 5807 cilvēkiem.

Vai vakcīna pasargā pret dažādiem jauniem COVID-19 variantiem jeb celmiem?

Infektologi norāda, ka ir jāpaiet salīdzinoši ilgam laikam (aptuveni 5 gadiem), lai vīruss izmainītos tik būtiski, ka pašlaik pieejamās vakcīnas vairs nebūs efektīvas. Pašlaik turpinās gan vīrusa izpēte, gan arī – jaunu vakcīnu izstrāde, pielāgojot vakcīnas vīrusa izmaiņām.

Ja nu pacientam ir diabēta vēlīnās komplikācijas un/vai citas slimības?

Šajā gadījumā ir vēl lielāks vidēji smagas vai smagas COVID-19 slimības gaitas risks, tāpēc ieguvums no vakcinēšanās ir vēl lielāks.

Cik ilgi Covid-19 vakcīna pasargā no saslimšanas?

Šobrīd ir zināms, ka vakcīna pasargā no saslimšanas aptuveni gadu un pētījumi par šo jautājumu turpinās.

Kāda būs pašsajūta pēc vakcinēšanas?

Pēc vakcinēšanas 1-2 dienas iespējamas nelielas sāpes un pietūkums injekcijas vietā, galvassāpes, drudzis, sāpes muskuļos un nespēks. Šīs pazīmes liecina, ka organisms veido imunitāti – antivielas pret konkrēto vīrusu. Šādas norises organismā novēro pēc jebkuras vakcīnas ievadīšanas, un par tām nav jāuztraucas.

Vai vakcinēšanās ietekmē glikozes līmeni asinīs?

Tiem cukura diabēta pacientiem, kuriem pēc vakcinēšanās novēro sliktāku pašsajūtu, glikozes līmenis asinīs varētu paaugstināties, tāpēc šo 1-2 dienu laikā cukura diabēts ir jāārstē tā, kā to darāt infekcijas slimību laikā jeb citās slimošanas reizēs:

  • Lietojiet pietiekami daudz šķidruma – vismaz 100 ml stundā (ja nespējat iedzert, uzņemiet šķidrumu maziem malciņiem!).
  • Arī tad, ja jums ir slikta apetīte, nepārtrauciet insulīna un medikamentu lietošanu.
  • Ja jums ir slikta apetīte, nebadojieties, uzņemiet ogļhidrātus, piemēram, maziem malciņiem saldu dzērienu vai jogurtu, vai saldējumu.
  • Kontrolējiet glikozes līmeni asinīs! Ja glikozes līmenis ir augsts (pārsniedz 12,0 mmol/l), kontrolējiet to reizi 2–3 stundās, pierakstiet rezultātus un nepieciešamības gadījumā konsultējieties ar ārstu.

Jautājumus par to, kā kontrolēt glikozes līmeni asinīs un kā sadarboties ar ārstu dažādu infekcijas slimību laikā ieteicams pārrunāt iepriekš, jo tas atkarīgs no cukura diabēta ārstēšanas veida.

Vai Covid-19 vakcīna ietekmē cukura diabēta ārstēšanā izmantotos medikamentus?

Kaut arī šādi pētījumi līdz šim vēl nav veikti, tomēr nav sagaidāms, ka vakcīna ietekmē diabēta ārstēšanai izmantotās zāles. Ieteicams dažas dienas pēc vakcinēšanās neinjicēt insulīnu vakcīnas ievadīšanas vietā.

Vai cukura diabēta pacientiem, kuri pārslimojuši COVID-19, ir jāvakcinējas?

Pētījumos noskaidrots, ka pēc COVID-19 infekcijas pārslimošanas imunitāte saglabājas apmēram 3 mēnešus, tāpēc ieteicams vakcinēties 3 mēnešus pēc atveseļošanās.

Vai ir iespējams saslimt ar COVID-19 tieši tāpēc, ka ir saņemta vakcīna?

Nē, tas nav iespējams. COVID-19 vakcīna nesatur vīrusa daļiņas, tāpēc vakcīna nevar būt infekcijas cēlonis.

Varbūt tomēr nogaidīt? 

Epidemiologu un pētnieku viedoklis ir vienprātīgs – COVID-19 vīruss pie mums ir uz ilgu laiku. Līdzīgi citiem vīrusiem, COVID-19 aktivitāte rudens un ziemas periodā varētu būt lielāka, bet vasarā – mazāka. Gatavosimies rudenim jau šobrīd, jo imunitāte nav iegūstama vienā dienā un arī vienā nedēļā nē. Vērsim durvis uz dzīvi nevis uz reanimācijas nodaļu!

Kur meklēt informāciju par vakcināciju pret COVID-19?

Reģistrēties vakcinēšanai jūs varat mājaslapā www.manavakcina.lv, pa tālruni 8989 vai pie sava ģimenes ārsta. Informācija pieejama arī mājas lapās covid19.gov.lv; vm.gov.lv; spkc.gov.lv; zva.gov.lv.

Raksta sagatavošanā izmantotas:  publikācijas no Pasaules Veselības organizācijas, Amerikas Diabēta asociācijas, Lielbritānijas diabēta asociācijas, DiaTribe, Slimību profilakses un kontroles centra, Zāļu valsts aģentūras mājaslapām.
Foto: Adobe Stock

Mani veselibas dati