D vitamīna trūkums, simptomi un kā to novērst

Pēdējā laikā visu uzmanības centrā ir izvirzījies bieži vien aizmirstais D vitamīns. Pētījums pēc pētījuma atklāj, ka zems D vitamīna daudzums ļauj slimībai ātrāk progresēt, turpretim, pietiekošs daudzums šī saules vitamīna ne tikai samazina saslimšanas risku, bet arī palīdz uzveikt jau esošās slimības.

 D vitamīna nozīme

D vitamīns ir svarīgs ne tikai kaulu veselībai, tas arī samazina sirds saslimšanu, diabēta un atsevišķu vēža veidu risku. Tas ir ļoti svarīgs, lai notiktu kalcija un fosfora absorbācija un metabolisms. Papildus tam D vitamīns:

– Regulē un atbalsta imūnsistēmu;
– Uztur veselīgu ķermeņa svaru;
– Samazina multiplās sklerozes attīstības risku;
– Saglabā smadzeņu funkcijas novecojot;
– Samazina astmas simptomu biežumu un smagumu;
– Samazina reimatoīdā artrīta veidošanās risku sievietēm.

5  iemesli, kāpēc iespējams tev ir nepietiekams D vitamīna daudzums

1. Tu nesaņem pietiekami daudz saules. Vasarā esot regulāri saulē, tu parasti iegūsti nepieciešamo vitamīnu D devu, ja vien nepavadi daudz laika telpās – darba vai dzīvesveida dēļ. Savukārt, laikā no oktobra līdz aprīlim saules gaisma mūsu klimatā nav pietiekami intensīva, lai stimulētu nepieciešamo D vitamīna sintēzi organismā.
2.Tu nelieto D vitamīnu uztura bagātinātāja veidā, vai lieto to mazāk par ieteicamo dienas devu ilgāku laika periodu.
3.Tavas nieres nevar pārvērst 25 (OH) D aktīvā formā, vitamīna D absorbcija no gremošanas trakta nav atbilstoša.
4.Tev ir nepieciešams lielāks D vitamīna daudzums – grūtniecības vai liela liekā svara dēļ.
5. Tu esi uz D vitamīna deficīta diētas – piena alerģijas, laktozes nepanesība, veģetārisms vai vegānisms.

D vitamīna deficīta simptomi

D vitamīna deficīta konstatēšana tikai pēc simptomiem ir grūta, jo bieži vien sastopamie simptomi ir neskaidri, piemēram, nogurums, vispārējs vājums, sāpes kaulos, biežas saslimšanas. Svarīgi ir ņemt vērā, ka lielākā daļa cilvēku neizjūt šos simptomus. Vienīgais veids, kā pārliecināties, vai tev ir pietiekams D vitamīna daudzums organismā, ir veikt asins analīzi laboratorijā, lai noteiktu D vitamīna līmeni. Ja D vitamīna rezultāts ir mazāks par 30 ng/ml – tas ir nepietiekams, bet 10 ng/ml jau liecina par kritisku D vitamīna deficītu. Optimālā D vitamīna koncentrācija asinīs, kas ir jāuztur visu laiku ir 40–70 ng/ml.

Riska grupas

Vairāki pētījumi apliecina, ka vairāk nekā 50% pasaules iedzīvotāju ir D vitamīna deficīts. Tas konstatēts kā Eiropā, Ziemeļeiropā, tā arī Āzijas un Āfrikas valstīs, it īpaši, gados vecākiem cilvēkiem. Patiesībā, ikvienam var trūkt D vitamīns, taču, it īpaši, riskam ir pakļauti:
– Bērni vecumā līdz 5 gadiem, kā arī grūtnieces un ar krūti barojošas sievietes.
– Ziemeļu puslodē dzīvojošie, t.sk. Latvijas iedzīvotāji, jo Latvijā tikai pavasarī un vasarā saule ir pietiekami spēcīga, lai veicinātu organismā pietiekamu D vitamīna veidošanos.
– Cilvēki vecumā pēc 65 gadiem, jo viņu ādā ir mazāk receptoru, kas pārvērš saules gaismu D vitamīnā.
– Cilvēki ar lielu lieko svaru (ķermeņa masas indekss virs 34).

D vitamīna trūkums pastiprina hroniskas saslimšanas

Astma
Autisms
Vēzis
Alcheimera slimība
Cistiskā fibroze
Demence
Depresija
Diabēts (1. un 2.tipa)
Ekzēma, psoriāze
Dzirdes zudums
Sirds saslimšanas
Hipertensija
Neauglība
Zarnu iekaisuma slimības
Bezmiegs
Acs mākulas deģenerācija
Migrēna
Multiplā skleroze
Krona slimība
Sāpes muskuļos
Aptaukošanās
Osteoporoze
Peridontoze (peridontīts, zobu izkrišana)
Reimatoīdais artrīts
Šizofrēnija
Krampji
Hemorāģiskā septicēmija
Tuberkuloze

Kā uzņemt D vitamīnu?

Vislabākais avots ir dabas dotais –  saules ultravioletie stari.  Vismaz divas reizes nedēļā būtu ieteicams būt saulē no 10 līdz 15 minūtēm bez sauļošanās aizsargkrēma ar SPF, lai saule tiktu uz visa ķermeņa – sejas, rokām, kājām un muguras.

Otrs avots ir augstas kvalitātes uztura bagātinātājs  – Vitamīns D3, kuru ir ieteicams lietot no oktobra līdz aprīlim, kad saules gaisma nav pietiekami intensīva mūsu klimatā, lai stimulētu nepieciešamo D vitamīna sintēzi organismā (D vitamīns sintezējas organismā tikai sākot no UV3).

Trešais avots ir pārtika – lasis, tuncis, sardīnes, skumbrija, zivju eļļa, svaigi piena produkti, siers, jogurts, olas un sēnes.

 

Avots: https://ods.od.nih.gov/factsheets/VitaminD-HealthProfessional/