Kā sauļoties pareizi?

Kā sauļoties pareizi un veselīgi, lai pasargātu sevi no pāragras novecošanās un ādas vēža attīstības, skaidro Jūlija Melkoņane, dermatoveneroloģe.

Ja pēc atrašanās saulē uz ādas parādās kaut vai niecīga eritēma jeb apsārtums, tas jau ir pirmās pakāpes saules apdegums, kas palielina ādas vēža risku. Tātad, ja tava āda ir apsārtusi, tā jau ir cietusi, kas ādas veselībai nenāk par labu. Līdz 20 gadu vecumam iegūtie ādas apdegumi ir īpaši bīstami. Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka Latvijā ar melanomu (pigmentēto ādas vēzi) ik gadu saslimst aptuveni 200 cilvēku. Mēs, Latvijā, gandrīz visi esam ar gaišu ādas tipu, kas nozīmē, ka ādas šūnās ir maz pigmenta, kas to aizsargā no UV starojuma kaitīgas iedarbības, absorbējot šos starus. Īpaša piesardzība jāievēro bērniem līdz 3 gadu vecumam, jo viņu āda ir plānāka un jutīgāka pret UV starojumu. Zīdaiņiem atrašanās tiešajos saules staros vispār nav ieteicama.

Tulkojam ultravioleto starojumu

Ultravioletais starojums ir dažāda garuma elektromagnētiskie viļņi –  UVA,  UVB, UVC. Tiem, kam patīk sauļoties, svarīgi saprast, ko nodara UVA un UVB stari.

• UVA stari ādā tiek dziļāk, līdz dermas slānim, kur šūnām rada tā dēvēto oksidatīvo stresu, kas rada reakciju virkni, kuru rezultātā var attīstīties ādas vēzis. Turklāt, UVA stari veicina ādas fotonovecošanos, krunku un pigmentu rašanos. Bet UVA stari nerada reakciju, kas liek ādai sintezēt D vitamīnu. Solārijos izmanto UVA starus.
• UVB stari, savukārt, iekļūstot ādas virsējā slānī, tiešā veidā var izraisīt izmaiņas ādas šūnās, kas nozīmē – izraisīt ādas vēzi.

Lai nepalielinātu risku saslimt ar ādas vēzi, ārsti nereti iesaka “sauļoties ar mēru”, bet patiesībā neviens nezina, cik liels ir šis mērs. Diezgan droši var teikt, ka aptuveni 15 minūtēs arī gaiša āda vēl nesaņem tik lielu UV starojuma daudzumu, lai apdegtu. Tas dienā ir laika sprīdis, kurā varam veicināt D vitamīna sintēzi ādā.

Tulkojam indeksus

Dažiem ādas tips atļauj vasaras gaitā pakāpeniski iegūt brūnu ādas toni, neapdegot. Tas var izdoties, ja tu pakļauj sevi tiešajiem saules stariem no rīta un pēcpusdienā, kad UV indekss nav augsts. Dodies saulē līdz pulksten 11.00 un pēc pulksten 15.00, bet jāseko līdzi arī UV indeksam konkrētajā dienā.

Ja UV indekss ir 3 un vairāk, jālieto aizsargkrēms pret sauli!

Parasti no rīta un vakarpusē UV starojums ir zemākais, bet dienas vidū tas var sasniegt 8, 9, 10, kas ir ļoti augsts līmenis, un tad rādīties saulē nevajadzētu vispār. Ekstrēmi augsts starojuma indekss ir 11. UV indeksam ieteicams sekot līdzi – to parāda viedtelefoni, var lejuplādēt aplikācijas, kas to uzrāda, var skatīties metroloģiskajās prognozēs. Ņem vērā, ka zem saules sarga vai koka ēnā tu tāpat saņem no 80 līdz 50 procentiem UV starojuma un tā nav droša aizsardzība.

Tiešos saules staros nevajag uzturēties ilgi arī, kad UV indekss ir zems. Kādu brīdi var droši, tas gan ir individuāli un nosakāms, izmēģinot. Ja āda nav bijusi apsārtusi, bet pakāpeniski kļūst arvien tumšāka, tas nozīmē, ka ādai paaugstinās dabīgais aizsardzības līmenis. Tikai to varētu dēvēt par veselīgu sauļošanos.

 Kas ir SPF un kādu SPF izvēlēties

Aizsardzības pret sauli faktors (SPF) skaitlis uz iepakojuma norāda, kādu starojuma daļu cilvēka āda saņem, jo pārējo krēms absorbē vai atstaro. Ja SPF ir 50, tas nozīmē, ka cilvēks saņem 1/50 daļu no starojuma, kam pakļauts, līdz ar to aizsardzības faktors ir augsts.

SPF skaitlis* norāda, cik reizes ilgāk tu vari atrasties saulē un neapdegt, ņemot vērā ādas iedzimtās aizsargspējas. Piemēram, ja esot saulē bez aizsardzības krēma tava āda kļūst apsārtusi pēc 10 minūtēm, tad sauļošanās krēms ar SPF15 teorētiski ļautu tev palikt saulē un neapdegt 150 minūtes =10min x SPF15. Tomēr tas ir ļoti aptuvens novērtējums. Tas  ir atkarīgs no vairākām lietām – tava ādas tipa, cik intenīvi ir saules stari (UV indekss), no aktivitātēm (svīšana, atrašanās uz ūdens, peldēšanās) – no tā visa ir atkarīgs, vai krēms sniegs lielāku vai mazāku aizsardzību.

Aizsargkrēms darbojas noteiktu laiku. Parasti iesaka krēmu atkārtoti uzklāt aptuveni ik pēc divām stundām. Ja paredzēta gara pastaiga, ļoti ērti izmantot izsmidzināmos aizsarglīdzekļus. Pēc peldes un svīšanas ieteicams aizsargkrēmu uzklāt atkārtoti.

Aizsardzības kopējā laika ilgumu nevar paildzināt uzklājot atkārtotas krēma kārtas!

Pērkot ādas aizsargkrēmu pret saules starojumu, jāizpēta, vai tas ir plaša spektra un bloķē gan UVA, gan UVB starus. Svarīgi, lai tiktu bloķēti abi.

• Ir aizsargkrēmi ar ķīmisko filtru, tas nozīmē ka tajā ir vielu kombinācija, kas absorbē starojumu, tāpēc āda to nesaņem pilnā apjomā.
• Ir aizsargkrēmi, kam ir fizikālais filtrs, darbojas otrādi – tas atstaro saules starus un šādā veidā pasargā ādu. Pirms neilga laika daudziem nepatika aizsargkrēmi ar fizikālo filtru, jo  pēc uzklāšanas uz ādas palika kas līdzīgs gaišai vai pat baltai plēvītei. Tagad dažas kompānijas jau izstrādājušas tādus fizikālos filtrus, kas ļoti labi iesūcas ādā. Daži ražotāji uz iepakojuma norāda, kādus filtrus izmantojuši.
• Ir aizsargkrēmi, kuriem ir gan ķīmiskie, gan fizikālie filtri.
• Nopērkami arī kombinētie aizsargkrēmi, kuri vienlaikus ir arī tonālie krēmi.

Pēc sauļošanās

• Pēc sauļošanās ir ieteicams lietot ādu nomierinošus, mitrinošus, atvēsinošus pēcsauļošanās krēmus, kas atbalsta bojāto ādas šūnu ādas atjaunošanās mehānismus.
• Ja, neraugoties uz sauļošanās aizsargkrēnu krēmu lietošanu, rodas apsārtums vai saules apdeguma pazīmes, ieteicams izvairīties no turpmākas saules iedarbības līdz simptomu pilnīgai izzušanai.

Eiropas ādas vēža organizācija ieteikumi

1.  Izvairies no saules laikā no 11:00 līdz 15:00. Valkā apģērbu, kas aizsargā no saules! Arī saules cepuri vai sporta cepuri ar nagu!
2. Regulāri lieto aizsargkrēmu pret sauli ar vismaz 30 SPF, kas bloķē UVB un UVA starojumu. Uzklāj sauļošanās krēmu uz atklātajām ķermeņa vietām 20-30 minūtes pirms iziešanas saulē.
3. Sargā acis no saules stariem, valkājot saulesbrilles!
4. Neapmeklē solāriju!
5. Regulāri pārbaudi dzimumzīmes un ādas veidojumus.

*Oficiālā Eiropas ādas vēža organizācija
Foto: Adobe