Sadarbībā ar:
Zane Zundāne - ģimenes ārste, "Veselības Centrs 4".
Magnijs ir uzturviela jeb minerālviela, kam ir liela nozīme organisma vielmaiņas procesos. Normāli tas atrodas pastāvīgi mūsu ķermenī – kaulos, muskuļos, nervos. Magnijs ir nepieciešams muskuļu un nervu darbībai, piedalās cukura līmeņa regulācijā, asinsspiediena regulācijā u.c.
Zems magnija līmenis tiek saistīts ar daudzām nopietnām slimībām, ieskaitot 2. tipa cukura diabētu, rezistenci pret insulīnu, sirds slimībām, hipertensiju, migrēnu, Alcheimera slimību, uzmanības deficīta hiperaktivitātes traucējumiem u.c.
Magnija norma asins analīzēs ir 0,60-1,10 mmol/L.
Ja magnijs ir mazāk par normu, iespējams, tas tiek par maz uzņemts ar pārtiku, vai kaut kur organismā tiek pārlieku daudz tērēts, vai arī organismā ir radušās uzsūkšanās problēmas, gremošanas sistēmas problēmu dēļ. Vēl magnija trūkumu var izsaukt hronisks alkoholisms, pankreatīts, hipoparatireoze, glomerulonefrīts, spēcīga asiņošana. Magnijs ķermenī mēdz būt mazāks arī grūtniecības laikā (īpaši, otrajā un trešajā trimestrī). Magnija trūkums var izpausties ar muskuļu krampjiem, uzbudināmību (pastiprinātu reakciju uz dažādiem kairinājumiem), sirds ritma traucējumiem.
Ja magnijs ir vairāk par normu, tas var norādīt, ka cilvēks uzņem par maz šķidrumu, vai arī tā var būt nieru problēma – akūta vai hroniska nieru mazspēja jeb nepietiekamība. Ja cilvēkam ir par daudz magnija (hipermagnēmija), tas var izpausties ar sirdsdarbības traucējumiem, palēninātu vai pārtrauktu impulsu pārvadi pa nervu šūnām.
Ieteikumi, lai magnijs būtu normālā daudzumā.
- Jālieto pietiekami daudz šķidrums – ideālā gadījumā tas ir ūdens 2-2,5l dienā pieaugušam cilvēkam atkarībā no ķermeņa svara.
- Jālieto pilnvērtīgs uzturs. Magnijs ir dažādos produktos, piemēram, putraimos, auzu pārslās, rīsos, rudzu maizē, pākšaugos, spinātos, zaļajos salātos, ķirbju sēklās, banānos, riekstos.
- Ja ar pārtiku neizdodas uzņemt Magniju pietiekamā daudzumā, tad ir pieejami uztura bagātinātāji un medikamenti.