Vēnu problēmas nereti sākas ar pietūkumu un smaguma sajūtu kājās dienas beigās, ko mēdzam norakstīt uz ikdienas slodzi. Tomēr aiz šiem šķietami nekaitīgajiem simptomiem var slēpties nopietnākas izmaiņas vēnu sistēmā.
Kāju vēnu veselība
Vēnu sistēmas uzdevums ir nodrošināt asiņu atteci no kājām atpakaļ uz sirdi. To palīdz nodrošināt vēnās izvietotie vārstuļi, īpaši apakšstilbos esošie divviru vārstuļi, kas virza asins plūsmu uz augšu un neļauj asinīm vertikālā stāvoklī plūst atpakaļ uz leju. Ja šis mehānisms tiek bojāts, veidojas venozo asiņu sastrēgums. Laika gaitā vēnu sieniņas var zaudēt elastību – tas savukārt veicina slimības attīstību.
Kad būtu ieteicams pārbaudīt kāju vēnas?
• ja redzamas izspiedušās vēnas vai vēnu mezgli
• ir kāju pietūkums, kas progresē dienas laikā
• var novērot smaguma sajūtu kājās
Riska faktori
Ja runājam par iedzimtu kāju vēnu saslimšanu, risks nākamajai paaudzei ir būtiski augstāks (aptuveni 50 pret 50). Taču tas nenozīmē, ka slimības attīstība ir neizbēgama, – ļoti liela nozīme ir arī paša cilvēka ikdienas paradumiem. Regulāras kustības, pietiekama fiziskā aktivitāte un veselīgs ķermeņa svars būtiski mazina slodzi uz vēnu sistēmu.
- Liekais svars palielina spiedienu vēdera dobumā, kas tiek pārnests uz kāju vēnām, apgrūtinot asiņu atteci un veicinot venozās mazspējas attīstību.
- Iedzimts saistaudu vājums. Ja cilvēkam ir vājāka saistaudu struktūra, tad vājāka ir arī vēnu sieniņu struktūra un tās vieglāk padodas iestiepumam.
- Jāņem vērā vecuma faktors – līdz ar gadiem vēnu slimības progresē.
- Grūtniecība – tās laikā hormons progesterons atslābina vēnu sieniņu, un vēna paplašinās. Pieaugot dzemdes izmēriem, pasliktinās asins attece mazajā iegurnī, un kāju vēnas paplašinās.
- Darbs, kas saistīts ar ilgstošu sēdēšanu, stāvēšanu, vai arī darbs saistīts ar smaguma cilāšanu un karstuma ietekmi.
- Hormonālā kontracepcija vai hormonu aizstājterapijas lietošana.
Kāju vēnu diagnostika
Vēnu slimību mūsdienu diagnostikas pamatā ir pieredzējis speciālists ar zināšanām venozajās slimībās. Viss sākas ar sarunu ar pacientu un rūpīgu klīnisko izmeklēšanu, kam seko mērķēta vēnu ultrasonogrāfija, kura ļauj precīzi noteikt vēnu bojājuma veidu un apjomu. Izmeklējuma laikā ārsts novērtē kā virspusējās, tā dziļās kāju vēnas. Uzreiz pēc izmeklējuma ārsts izskaidro pacientam diagnozi.
Svarīgi, lai kāju vēnu diagnostiku veiktu pieredzējis vēnu speciālists, kas pārzina visas modernās terapijas metodes, lai varētu izvēlēties pacientam vispiemērotāko ārstēšanas stratēģiju. Mūsdienās tā nav tikai viena veida ārstēšana, bet parasti vairāku metožu kombinācija.
Vēnu slimību ārstēšana
Vēnu slimību ārstēšanā visā pasaulē izmanto vairāk nekā 20 dažādu tehnoloģiju, un visbiežāk tiek kombinētas vairākas metodes:
• lāzeroperācija (termiskā ablācija)
• skleroterapija (ķīmiskā jeb medikamentozā ablācija)
• dažādas injekciju tehnikas.
Ārstēšana tiek pielāgota katram pacientam individuāli, un nav vienas universāli labākās metodes visiem gadījumiem. Lielākā daļa mūsdienīgo ārstēšanas metožu ir mazinvazīvas – pēc ārstēšanas pacients uzreiz var doties savās ikdienas gaitās vai klīnikā pavada vien dažas stundas.
Dr. Mauriņa klīnika – vadošā klīnika Latvijā
Viens no būtiskākajiem kvalitātes kritērijiem ir ārsta pieredze un specializācija konkrētajā jomā. Vēnu slimību ārstēšanā liela nozīme ir praktiskajai pieredzei – jo vairāk procedūru un operāciju ārsts ir veicis, jo labākas ir viņa iemaņas izvērtēt situāciju, paredzēt iespējamās nianses un izvēlēties piemērotāko ārstēšanas taktiku.
Dr. Mauriņa klīnikā veic aptuveni 60 % no visām vēnu operācijām Latvijā. Tas apliecina gan uzkrāto pieredzi, gan augstu specializācijas līmeni šajā jomā. Pieredze apvienojumā ar mūsdienīgām tehnoloģijām būtiski palielina iespēju sasniegt labu un ilgtspējīgu ārstēšanas rezultātu.
Dr. Mauriņa klīnikā 2026.gada labākais piedāvājums! APRĪLIS – laiks vieglumam!
25% atlaide kāju vēnu diagnostikai pie vairākiem ārstiem.
20% atlaide kāju vēnu lāzeroperācijai pie VISIEM ārstiem!
