Tūkst kājas, smaguma sajūta kājās vai krampji naktī. Ko darīt?

Nogurums un smagums kājāsNogurušas kājas pēc grūtas darbadienas vai lielas staigāšanas nav nekas neparasts, taču jāuztraucas ir tad, ja smaguma sajūta un nogurums kājās piemeklē bieži. Tāpat trauksmi laiks celt, ja kājas pampst, naktī rauj krampji vai uz kājām redzams pastiprināts vēnu tīklojums. Viegli vēnu slimību simptomi, piemēram, pastiprināts kapilāru tīklojumu uz kājām, tiek diagnosticētas pat 80% pacientu. Ar nopietnām vēnu slimībām saskaras katrs piektais Latvijas iedzīvotājs. Kā vēnu kaites atpazīt un kā atgūt veselas un skaistas kājas, konsultē “Veselības centrs 4” filiāles “Baltijas Vēnu klīnika” flebologs Žoržs Žabūrs.

Kā vēnu slimības attīstās?

Flebologs ir ārsts, kurš diagnosticē un ārstē vēnu un limfas atteces slimības. Visbiežāk izplatītā slimība, ar kuru pacienti vēršas pie ārsta, ir varikoze jeb paplašinātas vēnas, kad sliktas asinsvadu elastības un asinsrites problēmu dēļ ir traucēta pilnvērtīga asins attece no kājām uz sirdi. Varikozei attīstoties, vēnas arvien paplašinās, veidojas vēnu izspiedumi zem ādas, parādās vēnu mezgli un uz kājām redzams vēnu tīklojums.

Pamanot simptomus, vēršanās pie ārsta ir ļoti svarīga, jo slimībai progresējot un vēnām iekaistot, var rasties dermatīts un ekzēma, pieaug asins sastrēgumu un trombozes risks, un 1-3% gadījumos veidojās trofiskās čūlas apakšstilbos.

Raksturīgākie kāju vēnu slimību simptomi:

  • Nogurums, smaguma sajūta kājās;
  • Kāju pampšana;
  • Krampji;
  • Uz kājām redzams pastiprināts vēnu un kapilāru tīklojums, mezgli vai izspiedušās vēnas;
  • Dermatīts, ekzēma (ādas nieze) un trofiskās čūlas uz kājām.

Kāju vēnu slimību riska faktori

Vēnu slimības un to izpausmes bieži progresē līdz ar vecumu, dabīgo novecošanās procesu ietekmē vājinoties audiem un vēnu sieniņām, tāpēc slimību risks būtiski pieaug pusmūža un vecāka gadagājuma cilvēkiem. Sievietes ar vēnu kaitēm slimo biežāk nekā vīrieši. Tāpat liela nozīmē ir iedzimtībai – īpaši jāuzmanās tiem, kuru pirmās pakāpes radiniekiem, piemēram, mātei un tēvam jau diagnosticētas vēnu slimības.

Kas vēl var veicināt un paātrināt vēnu saslimšanu progresēšanu?

  • Sēdošs un stāvošs darbs, kad ilgas stundas cilvēks pavada vienā vai otrā stāvoklī;
  • Ilgstoša uzturēšanās telpās, kur ir augsta temperatūra, pirts, vanna;
  • Onkoloģiskas saslimšanas;
  • Abdominālo spiedienu ietekmējošas slimības – aizcietējumi, prostatas un plaušu slimības;
  • Pārmērīga sportošana un smagu svaru celšana;
  • Grūtniecība;
  • Hormonālās kontracepcijas lietošana;

Svarīgi! Tūska kājās grūtniecības laikā. Īpaša piesardzība jāievēro grūtniecēm, jo ķermenī notiekošo hormonālo pārmaiņu rezultātā bērna gaidību laikā vājinās vēnu sieniņas, un pastāv īpaši liels vēnu varikozes risks. Konsultējoties ar ārstu, grūtniecēm bieži rekomendē valkāt kompresijas zeķes. Tāpat jāņem vērā, ka ar katru nākamo grūtniecību vēnu varikozes risks arvien pieaug, tāpēc jāieplāno flebologa apmeklējums.

Diagnostika

Laikus veikta vēnu slimību diagnostika atvieglo ārstēšanu, un vairumā gadījumu ārsts jau pirmās konsultācijas laikā var noteikt precīzu diagnozi. Pirmās vizītes laikā ārsts ievāc anamnēzi – informāciju par sūdzībām, fizisko aktivitāšu līmeni, darba specifiku un dzīvesveidu un izvērtē arī iedzimtības faktora ietekmi. Tāpat tiek veikta kāju vēnu vizuāla apskate un duplekssonogrāfija vēnām, ko uzskata par zelta standartu vēnu izmeklēšanā.

Dažkārt diagnozes precizēšanai nepieciešami papildu izmeklējumi, piemēram, datortomogrāfijas angiogrāfija jeb DT (datortomogrāfijas) flebogrāfija, magnētiskās rezonanses angiogrāfija (MRA) vai ļoti retos gadījumos invazīva kontrastvielas ievadīšanu vēnā. Vēl viena svarīga, taču invazīva diagnostikas metode, kura Latvijā tās dārdzības un aprīkojuma trūkuma dēļ veic salīdzinoši reti, ir iegurņa un dobās vēnas instravaskulārā ultrasonogrāfija (IVUS).

Kāju vēnu pārbaude

Kā ārstē vēnas?

Daudzi pacienti kavējas doties pie ārsta, baidoties no operācijas. Tomēr mūsdienu medicīnā priekšroka tiek dota saudzējošām metodēm, piemēram, endovenozajām procedūrām, kas tiek veiktas ar nelielas adatiņas – katetra palīdzību no vēnu iekšpuses. Šādas operācijas parasti tiek veiktas dienas stacionārā, un pacients tai pat dienā var doties mājās.

Mūsdienu medicīna piedāvā virkni vēnu slimību ārstēšanas iespēju, un svarīgi sadarbībā ar ārstu izvēlēties tādu, kas atbilst gan pacienta slimības formai (vēnu anatomijai) un smaguma pakāpei, gan finansiālajām iespējām.

VC4 šobrīd ir vienīgā ārstniecības iestāde Latvijā, kas pacientiem piedāvā pasaules līmeņa fleboloģiju un visplašākās ārstniecības iespējas Rīgā un Daugavpilī.

Šobrīd modernākās vēnu slimību ārstēšanas metodes ir:

  • Endovenozā lāzeroperācija – izmantojot jaunākās paaudzes lāzeru ar 1940 garumu, tā ir ļoti precīza, apkārtējiem audiem saudzējoša un galvenokārt iedarbojas uz problemātisko vēnu sieniņām;
  • Radiofrekvences metode – vēnas slēgšana no iekšpuses, izmantojot termisku apstrādi un radiofrekvences katetru;
  • Tvaika mikroimpulsu metode – termiska metode ar tvaika impulsiem;
  • Vēnu slēgšana ar bioloģisko līmi – jaunākā un saudzīgākā ārstēšanas metode, kas Latvijā šobrīd pieejama tikai VC4 pacientiem. Atšķirībā no citām metodēm, kur notiek termiska iedarbība uz vēnas sieniņu, lai tajā mērķtiecīgi radītu bojājumus un to noslēgtu, bioloģiskās līmes tehnikā operācija tiek veikta bez karstuma iedarbības, tādēļ ir saudzīgāka gan pret apkārtējiem audiem, gan nerviem. Tas ir īpaši svarīgi, veicot manipulācijas apakšstilbā nerva un vēnas tuvā novietojuma dēļ. Anestēzija – atsāpināšana notiek pavisam nelielā laukumā, un preparāts (līme) ar nelielu katetru tiek ievadīts tieši problemātiskajā vēnā. Pēc šīs procedūras nav nepieciešama kompresijas zeķu nēsāšana, un šāda manipulācija aizņem tikai 10-15 minūtes vienai kājai.

Mūsdienās jebkuras indovenozās manipulācijas un operācijas notiek sonogrāfijas kontrolē, tas nozīmē, ka ārsts datora ekrānā precīzi redz, kurai vēnai piekļūst. Tas savukārt nozīmē ļoti lielu precizitāti un rezultāta garantiju. Sievietes īpaši novērtē to, ka saudzējošās endovenozās operācijas uz kājām neatstāj rētas. Vairāk par vēnu ārstēšanas metodēm var uzzināt šeit.

Ko darīt vēnu stiprināšanas profilaksei?

  • Regulāri sporto – ieteicama mērena aerobā slodze vismaz 30 minūtes katru dienu;
  • Uzturi normālu ķermeņa svaru;
  • Izvairies no ilgstošas sēdēšanas un stāvēšanas – ja darba dienu aizvadi birojā pie datora, atrodi iemeslu, lai ik stundu uz 10 minūtēm izkustētos, piemēram, aizietu padzerties. Savukārt stāvoša darba veicējiem vērts apsvērt kompresijas zeķu nēsāšanu;
  • Konsultējoties ar ārstu, pieejami arī vitamīni asinsvadu sieniņu stiprināšanai;
  • Grūtniecības laikā ieteicams īpaši rūpēties par vēnu veselību, valkājot kompresijas zeķes;
  • Izvairies no biežas neērtu apavu un augstpapēžu kurpju valkāšanas.

Uzmanīgi ar kompresijas zeķu izvēli! Dažkārt vēnu slimību gadījumā tiek rekomendēta kompresijas zeķu lietošana, tomēr tāpat kā ar kurpēm vai apģērbu, arī kompresijas zeķēm ir ļoti plašs izmēru klāsts. Pareiza produkta izvēli svarīgi veikt laboratorijā speciālista uzraudzībā. Pacientam bez pieredzes mērījumu veikšanā īsto izmēru izvēlēties ir grūti. Ja kompresijas zeķes ir par lielu, tās nepilda savu funkciju, savukārt – ja tā ir par mazas, tās strādā kā žņaugi, rada diskomfortu un nepatīkamas izjūtas savam valkātajām.

Pieteikties uz vizīti pie ārsta
Tālrunis 67 847200
Veselības Centrs 4 filiāle “Baltijas Vēnu klīnika”
www.venas.lv

Do NOT follow this link or you will be banned from the site!