Locītavu sāpes: cēloņi un ārstēšana

Atkarībā no simptomu smaguma jūs varat izvēlēties locītavu sāpes lielākoties neārstēt vai, gluži pretēji, katru dienu lietot medikamentus, lai tiktu galā ar smeldzošām un pulsējošām sāpēm. Dažiem cilvēkiem katra kustība izraisa asas sāpes, tāpēc pat tik vienkāršs uzdevums kā iepirkumu maisu nešana kļūst par nopietnu izaicinājumu. Citiem simptomi parādās tikai laiku pa laikam.
Neatkarīgi no nepatīkamo locītavu sāpju cēloņa ir vērts izmēģināt vairākas dabiskas pieejas to mazināšanai. Tās var ietvert uztura bagātinātāju lietošanu, izmaiņas uzturā, fiziskās aktivitātes un sāls vannas, kas var palīdzēt dabiski mazināt pietūkumu un iekaisumu.

Biežākās locītavu sāpju vietas

Locītavas ir struktūras, kas savieno kaulus un nodrošina ķermeņa kustības. Locītavu sāpes ik dienu skar miljoniem cilvēku, un tās var būt simptoms desmitiem dažādu slimību un veselības traucējumu. Lai gan dažkārt var šķist, ka sāpes rodas muskuļos vai apkārtējos kaulos, tās bieži vien ir saistītas ar iekaisušām locītavām un apkārtējiem mīkstajiem audiem.

Muskuļu sāpes vai sāpes kaulos dažkārt var rasties vienlaikus ar locītavu sāpēm, vēl vairāk pasliktinot pašsajūtu. Visi šie simptomi var parādīties vienlaikus, ja to cēlonis ir kāda pamatslimība, piemēram, osteoporoze vai autoimūna slimība.

• Kakls un muguras augšdaļa. Kakla sāpes bieži saistītas ar nepareizu stāju, piemēram, galvas izvirzīšanu uz priekšu, miega traucējumiem vai stresu.
• Žoklis. Piemēram, temporomandibulārās locītavas disfunkcijas jeb TMJ gadījumā.
• Ceļi.
• Gūžas.
• Muguras lejasdaļa.
  Sāpes bieži var būt saistītas ar krustu un zarnkaula locītavu (SI locītavu). Pētījumos konstatēts, ka šīs locītavas iekaisums var būt simptomu cēlonis līdz pat 77 % cilvēku ar pastāvīgām muguras sāpēm, kurām nav atrasts cits izskaidrojums, kā arī aptuveni 89 % grūtnieču ar muguras sāpēm (3). SI locītava atrodas starp iegurni un mugurkaulu un palīdz pārnest slodzi. Nepareizas stājas gadījumā tā var uzņemties pārmērīgu ķermeņa augšdaļas svara slodzi. To var kairināt arī dzemdības, artrīts vai traumas.
• Kāju mugurējā daļa.
• Pleci. Tie ir lodveida locītavu piemērs.
• Plaukstu locītavas, plaukstas un pirksti. Piemēram, karpālā kanāla sindroma gadījumā.
• Potītes, pēdas, papēži un kāju pirksti. Šīs zonas īpaši bieži skar traumas skrējējiem un cilvēkiem, kuri vingro ar nepareizu tehniku.

Locītavu sāpju cēloņi

Locītavu sāpēm var būt vairāki iespējamie cēloņi:

Novecošanās. Pieaugot vecumam, kolagēns, kas veido locītavu skrimšļus, pakāpeniski noārdās, tāpēc biežāk var rasties sāpes un diskomforts.
Artrīts vai osteoartrīts. Cilvēkiem ar artrītu sāpes rodas sarežģītu neirofizioloģisku procesu rezultātā, kas izraisa iekaisumu un sāpju sajūtu.
Pārmērīga slodze atkārtotu kustību dēļ. Piemēram, skrējēji un triatlona sportisti bieži izjūt locītavu sāpes garu skrējienu laikā. Simptomus var pastiprināt arī citi sporta veidi un vaļasprieki, kas atkārtoti noslogo vienu un to pašu locītavu, piemēram, dejošana, riteņbraukšana, joga, vingrošana, futbols un airēšana. Nepiemēroti apavi vai nolietotas sporta kurpes var pastiprināt kāju locītavu sāpes, kas dažkārt izplatās uz gūžām, iegurni un muguru.
Nepareiza stāja.
Traumas, triecieni vai citi bojājumi.
Fizisko aktivitāšu trūkums vai mazkustīgs dzīvesveids. Piemēram, ilgstoša sēdēšana vairākas stundas dienā.
Autoimūnas slimības, kas pastiprina iekaisumu. Piemēram, Hašimoto tireoidīts vai fibromialģija.
Muskuļu sāpes vai trauma, kas rada papildu spiedienu uz locītavu.
Citas slimības, kas vājina muskuļus vai izraisa kaulu sāpes. Piemēram, bursīts, osteoporoze vai kaulu lūzums.
Retāk — infekcijas vai vīrusi. Piemēram, gripa, kas var izraisīt vispārējas ķermeņa sāpes.
Miega trūkums. Tas var veicināt nogurumu, sāpes un stīvumu.
Paaugstināts stresa līmenis.

Tradicionālā ārstēšana

Locītavu sāpju ārstēšana ir atkarīga no simptomu smaguma. Pat tad, ja simptomu mazināšanai tiek lietoti medikamenti, ārsts parasti iesaka arī mainīt dzīvesveidu, lai novērstu sāpju atkārtošanos vai pastiprināšanos.

Šie ieteikumi var ietvert regulāras fiziskās aktivitātes vai pašreizējās treniņu programmas maiņu, stiepšanās vingrinājumus, fizioterapiju, nepieciešamības gadījumā svara samazināšanu un pamatslimību ārstēšanu.

Ja simptomi ir īslaicīgi jeb akūti, piemēram, radušies traumas dēļ, ārsts var ieteikt bezrecepšu pretsāpju līdzekļus, lai mazinātu sāpes un iekaisumu atveseļošanās laikā. Šādi medikamenti ir aspirīns, ibuprofēns un naproksēna nātrijs.

Ja sāpes ir ilgstošas un ļoti stipras, ārsts var nozīmēt recepšu nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus (NPL). Tie var ietvert arī COX-2 inhibitorus, piemēram, celekoksibu. Dažos smagos gadījumos var tikt apsvērta opioīdu lietošana.

Retāk sāpju signālu mazināšanai un muskuļu spazmu novēršanai var izmantot antidepresantus vai pretepilepsijas līdzekļus.

Pretsāpju medikamenti var uzlabot dzīves kvalitāti, taču tie jālieto piesardzīgi un atbilstoši ārsta norādījumiem. Daži no tiem var izraisīt blakusparādības, piemēram:

• Kuņģa un zarnu trakta asiņošanu.
• Gremošanas traucējumus.
• Kaulu minerālā blīvuma samazināšanos.
• Mijiedarbību ar citiem medikamentiem.
• Atkarību no noteiktiem medikamentiem.

Dabiski līdzekļi kaulu un locītavu sāpju mazināšanai

1. Vannas ar Epsoma sāli

Viens no tradicionālajiem līdzekļiem muskuļu un locītavu sāpju mazināšanai ir relaksējoša vanna ar Epsoma sāli jeb magnija sulfātu. Epsoma sāls satur magniju un sulfātus. Tiek uzskatīts, ka šādas vannas var palīdzēt mazināt iekaisumu, muskuļu spazmas un saspringumu. Pievienojiet siltam vannas ūdenim divas tases Epsoma sāls un uzturieties vannā vismaz 20 minūtes.
Alternatīvi Epsoma sāli var izmantot kompresēm. Izšķīdiniet divas tases sāls aptuveni 3,8 litros ūdens, pēc tam vairākas minūtes iemērciet šķīdumā dvieli, lai tas uzsūktu šķidrumu.
Vannai ar Epsoma sāli var pievienot arī ēteriskās eļļas. To izvēle ir atkarīga no sāpju cēloņa. Piemēram, lavandas ēterisko eļļu var izmantot relaksācijai, ja sāpes pastiprina stress, savukārt piparmētru eļļa rada atvēsinošu sajūtu.
Svarīgi: nav pārliecinošu pierādījumu, ka magnijs no Epsoma sāls vannām ievērojamā daudzumā uzsūcas caur ādu. Silta vanna var palīdzēt atslābināties un īslaicīgi mazināt diskomfortu.

2. Siltuma un aukstuma kompreses

Lai ātri mazinātu locītavu sāpes, atpūtiniet sāpīgo vietu un izmēģiniet siltuma un aukstuma terapiju. Uzlieciet siltu termisko kompresi skartajai vietai uz 20 minūtēm. Pēc tam uzlieciet aukstu kompresi vai ledus paku vēl uz 20 minūtēm. Ja ledus ir pārāk auksts un rada diskomfortu, ļaujiet tam nedaudz atkust pirms lietošanas.

Arī viegli atdzesēta komprese var palīdzēt mazināt stīvumu un sāpes. Ja iespējams, izmantojiet siltuma vai aukstuma terapiju katru dienu, aptuveni 15 minūtes vienā reizē.
Ja ir izteikts pietūkums, paceliet skarto ķermeņa daļu augstāk, lai palīdzētu mazināt tūsku.

3. Pietiekamas kustības un fiziskās aktivitātes

Mazkustīguma izraisīts muskuļu stīvums var veicināt locītavu sāpes vai pasliktināt tādus stāvokļus kā artrīts.
Piemēram, saspringti kāju muskuļi var radīt papildu slodzi ceļu un gūžu locītavām. Savukārt vāji muskuļi var pasliktināt locītavu stabilitāti un palielināt traumu risku.
Regulāras fiziskās aktivitātes palīdz stiprināt un izstiept muskuļus, uzlabot kustīgumu un asinsriti, kā arī bieži vien mazināt sāpes.
Jo spēcīgāki ir muskuļi un jo labāka ir locītavu funkcija, jo vieglāk saglabāt fizisko aktivitāti bez izteikta diskomforta. Tas var palīdzēt arī novērst liekā svara pieaugumu, kas palielina slodzi uz sāpīgajām locītavām.

Dažas no piemērotākajām zemas slodzes aktivitātēm cilvēkiem ar locītavu sāpēm ir:

• Peldēšana.
• Ūdens aerobika.
• Riteņbraukšana.
• Trenažiera ar eliptisku kustību izmantošana.
• Pastaigas.
• Joga, ja tā ir piemērota konkrētajam veselības stāvoklim.

Nav nepieciešams uzreiz veltīt vairākas stundas tradicionālajiem kardio treniņiem. Var sākt ar nelielu slodzi un pakāpeniski uzlabot lokanību, koordināciju un vājāko muskuļu spēku.
Sākot fiziskās aktivitātes, dažkārt var palīdzēt ortoze vai elastīgs locītavas apsējs. Ja neesat pārliecināts, kā pareizi atsākt kustēties, konsultējieties ar ārstu vai fizioterapeitu.

4. Svara samazināšana, ja nepieciešams

Liekais svars rada papildu slodzi locītavām un kauliem. Ja vienlaikus ir arī kaulu slimība, piemēram, osteoporoze, liekais svars var apgrūtināt kustības un palielināt slodzi uz balsta un kustību aparātu. Pat neliels svara samazinājums var palīdzēt mazināt sāpes un samazināt turpmāku problēmu risku.

Ja liekais svars vai aptaukošanās veicina veselības problēmas, speciālisti bieži iesaka sākotnēji tiekties uz aptuveni 5–10 % ķermeņa svara samazinājumu un novērtēt, vai simptomi uzlabojas.
Tomēr svara samazināšana nav nepieciešama visiem cilvēkiem ar locītavu sāpēm — tas ir atkarīgs no individuālā veselības stāvokļa.

5. Uztura izmaiņas

Viens no veidiem, kā ilgtermiņā palīdzēt mazināt iekaisumu, ir sabalansēts uzturs.

Hronisks iekaisums var veicināt audu bojājumus un pasliktināt pašsajūtu. Uzturs, kas nodrošina organismu ar nepieciešamajām uzturvielām un ierobežo pārmērīgu pievienotā cukura un ļoti pārstrādātu produktu patēriņu, var palīdzēt uzturēt vispārējo veselību.

Omega-3 taukskābes. Tās atrodamas tādos produktos kā treknās zivis, čia sēklas un valrieksti. Omega-3 taukskābes var palīdzēt regulēt iekaisuma procesus organismā.
Svaigi augļi un dārzeņi. Tie satur antioksidantus un citas vērtīgas uzturvielas, kas palīdz aizsargāt šūnas.
Centieties ierobežot ļoti pārstrādātu pārtikas produktu, transtaukskābju un pārmērīga pievienotā cukura patēriņu, jo šāds uzturs var nelabvēlīgi ietekmēt vielmaiņas un iekaisuma procesus.

6. Kolagēns un citi noderīgi uztura bagātinātāji

Kolagēns

Kolagēns ir olbaltumviela, kas atrodama cilvēka organismā un palīdz veidot saistaudus, tostarp locītavu struktūras. Tas palīdz uzturēt ādas, skrimšļu, cīpslu un saišu struktūru.
Kolagēns satur 19 dažādas aminoskābes, kas piedalās olbaltumvielu veidošanā un ir nozīmīgas organisma funkcijām. Kolagēns darbojas kā sava veida dabiska saistviela, kas palīdz uzturēt audu struktūru. To lietojot uzturā vai uztura bagātinātāju veidā, var tikt atbalstīta locītavu veselība un atjaunošanās pēc fiziskas slodzes, taču iedarbība var atšķirties atkarībā no cilvēka un konkrētā preparāta.

Kolagēna avoti uzturā ir olbaltumvielām bagāti dzīvnieku izcelsmes produkti, piemēram, gaļa, zivis un vistas gaļa, kā arī produkti, kas satur saistaudus. Kolagēnu iespējams uzņemt arī ar kaulu buljonu vai uztura bagātinātājiem.

Proteolītiskie enzīmi

Proteolītiskie enzīmi ir enzīmi, kas palīdz sadalīt olbaltumvielas. Viens no šādiem enzīmiem ir bromelaīns, ko iegūst no ananāsiem. To pēta saistībā ar iekaisuma un pietūkuma mazināšanu.
Enzīmi palīdz sašķelt olbaltumvielas līdz aminoskābēm, kas organismam nepieciešamas audu atjaunošanai. Tomēr pierādījumi par šo uztura bagātinātāju efektivitāti locītavu sāpju ārstēšanā ir ierobežoti, un tos nevajadzētu uzskatīt par līdzvērtīgu aizstājēju ārsta nozīmētiem medikamentiem.

Pretiekaisuma augi

Kurkuma, ingvers un bosvēlija ir augi, kurus pēta saistībā ar to iespējamo ietekmi uz iekaisuma procesiem organismā. Tos var izmantot ēdiena gatavošanā vai lietot uztura bagātinātāju veidā.
Tomēr augu preparātu iedarbība var atšķirties, un tie var mijiedarboties ar medikamentiem. Īpaša piesardzība nepieciešama, ja lietojat asinsreci ietekmējošus līdzekļus vai citas regulāras zāles.

Neaizstājamās taukskābes

Omega-3 taukskābes ir nozīmīgas organisma darbībai un var palīdzēt regulēt iekaisuma procesus.

Elektrolīti, piemēram, kālijs un nātrijs

Elektrolīti ir nepieciešami normālai muskuļu darbībai, šķidruma līdzsvara uzturēšanai un nervu impulsu pārvadei. Kālijs palīdz nodrošināt normālu muskuļu un nervu darbību. Tā trūkums var izraisīt muskuļu vājumu, krampjus un citus simptomus.

Labi kālija avoti uzturā ir:

• Lapu dārzeņi.
• Saldie kartupeļi.
• Banāni.
• Avokado.
• Kokosriekstu ūdens.

Sabalansēts uzturs palīdz nodrošināt organismu ar nepieciešamajiem elektrolītiem. Tomēr locītavu sāpes un pietūkumu nevajadzētu automātiski saistīt ar kālija trūkumu. Kālija uztura bagātinātājus nevajadzētu lietot bez ārsta ieteikuma, īpaši nieru slimību gadījumā vai lietojot noteiktus asinsspiediena medikamentus.

Kalcijs un D vitamīns

Kalcijs ir nepieciešams kaulu un zobu veselībai. Organisms to pats neražo, tāpēc kalcijs jāuzņem ar uzturu vai, ja nepieciešams, ar uztura bagātinātājiem. Dabiski kalcija avoti ir:

• Tumši zaļie lapu dārzeņi.
• Piena produkti.
• Mandeles.

D vitamīns palīdz organismam uzsūkt kalciju un ir svarīgs kaulu veselībai.

D vitamīns. Bez pietiekama D vitamīna daudzuma organisms nevar efektīvi izmantot kalciju. Dabiski D vitamīna avoti ir treknās zivis un olas. D vitamīns veidojas arī ādā saules ultravioletā starojuma ietekmē. Izvēloties uztura bagātinātāju, bieži tiek ieteikts D3 vitamīns jeb holekalciferols. Tomēr D vitamīna deva jāpielāgo individuālajām vajadzībām, un lielas devas nevajadzētu lietot bez medicīniska pamatojuma.

Glikozamīns

Glikozamīns ir viela, kas dabiski atrodama skrimšļaudos. To var lietot uztura bagātinātāju veidā. Glikozamīns ir arī viens no savienojumiem, kas atrodams dzīvnieku izcelsmes produktos un saistaudos. Tomēr nav pārliecinošu pierādījumu, ka glikozamīna preparāti visiem cilvēkiem ar locītavu sāpēm sniedz būtisku ieguvumu. Arī apgalvojums, ka šķidrs glikozamīns organismā uzsūcas labāk nekā pulveris, nav pietiekami pamatots visiem preparātiem.

Piesardzības pasākumi

Locītavu sāpēm var būt daudz dažādu cēloņu. Ja simptomi saglabājas ilgāk par vairākām nedēļām, rodas pēkšņi vai to cēlonis nav skaidrs, vērsieties pie ārsta, lai noskaidrotu diagnozi.
Ir svarīgi izslēgt slimības, kas var izraisīt sāpes vai pasliktināt esošo veselības stāvokli, piemēram, autoimūnas slimības, artrītu un citas balsta un kustību aparāta problēmas.
Ārsts var palīdzēt izvērtēt iespējamos simptomu cēloņus, tostarp uzturu, stresa līmeni un fizisko aktivitāšu paradumus, lai noteiktu piemērotāko ārstēšanu.

Tikmēr atpūtiniet vietu, kurā ir izteikts iekaisums vai nesena trauma. Ja sāpes parādās un izzūd, viegla stiepšanās un piemērotas fiziskās aktivitātes var palīdzēt novērst stīvuma pastiprināšanos.
Nekavējoties meklējiet medicīnisku palīdzību, ja locītava pēkšņi kļūst ļoti sāpīga, karsta, apsārtusi un pietūkusi, īpaši, ja vienlaikus ir drudzis. Tas var liecināt par nopietnu iekaisumu vai infekciju.

Konsultējieties ar ārstu, neizejot no mājām – attālināti!

Konsultējieties ar ārstu speciālistu (reimatologu, alogologu – sāpju ārsts, rehabilitologu, neirologu u.c.)  attālināti jau tuvākajās dienās – videozvana vai čata veidā lietotnē MyEmerg- ārstu konsultācijas.

• Video konsultācija  – lai diagnosticētu veselības problēmu vai nopietnāku problēmu gadījumā.
• Čats – noderēs ātram jautājumam vai atkārtotai konsultācijai, ja pēc konsultācijas radušies kādi papildu jautājumi, piemēram, uzsākot lietot medikamentus.

MyEmerg ir Latvijas ārstniecības iestāde. Ārstniecības iestādes kods 001000100.