Sievietes hormoni, to ietekme uz izskatu, veselību un garastāvokli.

Hormoni! Visa mūža garumā – no pubertātes līdz menopauzei un vēl pirms un pēc tās – tie ietekmē sievietes garastāvokli, izskatu, svaru, vēlmi pēc seksa un daudz ko citu. Ja sieviešu hormoni kādu iemeslu dēļ nedarbojas saskaņoti un sarežģī tavu dzīvi, tu vari ietekmēt hormonu līdzsvarotāku izdalīšanos ar dzīvesveida maiņu. Dažreiz nepieciešama hormonu terapija. Skaidro Gita Erta, endokrinoloģe Veselības centrs 4.

Kā sievišķie hormoni ietekmē pašsajūtu cikla laikā?

Cikla norisē piedalās hormoni, kurus producē hipotalams, hipofīze – abi šie endokrīnie orgāni atrodas smadzenēs, tāpēc var teikt, ka liela mērā menstruālo ciklu regulē sievietes galvā notiekošais un olnīcas, kā arī virsnieru dziedzeris.

Estrogēni un Progesterons

Ir vislabāk zināmie sieviešu hormoni, kurus pamatā izstrādā olnīcas un kuri tieši ietekmē sievietes seksuālo un reproduktīvo veselību. Šie hormoni nodrošina sievišķību, bet to fizioloģiskais virsuzdevums – nodrošināt iespēju olšūnai apaugļoties un ieligzdoties dzemdē.

Menstruālā cikla pirmajā daļā dominē estrogēni, kas padara sievieti arī seksuāli pievilcīgāku. Estrogēni stimulē simpātisko nervu sistēmu, līdz ar to sieviete ir aktīvāka, vieglāk veido attiecības. Āda kļūst sārtāka (uzlabojas apasiņošana ādā) un veselīgāka. Estrogēnu ietekmē palielinās krūtis, jo estrogēniem ir arī neliels šķidrumu aizturošs efekts. Ja arī visi citi hormoni strādā līdzsvaroti, sievietei ir lielisks garastāvoklis, paaugstināts libido, īpaši – pirms ovulācijas.

Cikla otrajā fāzē dominē progesterons. Parasimpātiskās nervu sistēmas aktivizēšanās dēļ sieviete kļūst mierīgāka, pasīvāka – ar dabas nolūku saglabāt iespējamo grūtniecību. Progesterons mazina tūsku, tam ir arī neliels diurētisks efekts, tas mazina estrogēnu receptorus gan krūtīs, gan dzemdē.

Menstruālā cikla beigās notiek straujš estrogēnu līmeņa kritums, kas izraisa jaunas menstruācijas. Daba ir paredzējusi, ka reproduktīvajā vecumā sievietei ir paredzēta iespēja palikt stāvoklī katru mēnesi. Tāpēc sievietes organisms ir kā hormonu rūpnīca, kurā šajā dzīves posmā viss pakārtots bērnu radīšanai.

Sievišķo hormonu disbalanss

Sievišķo hormonu disbalanss parasti izpaužas kā menstruālā cikla traucējumi, var būt arī pastiprināta vēdera pūšanās, nepatīkams krūšu jūtīgums, neregulāra asiņošana, mainīgs garastāvoklis, pieņemšanās svarā u.c.

Ja estrogēni organismā producējas par daudz, vai, ja ir progesterona deficīts, kas rada relatīvu estrogēnu pārākumu, sieviete var kļūt neproduktīvi hiperaktīva un nervoza. Hormonu disbalanss var radīt izteiktu premenstruālo sindromu, kam raksturīgi: sāpīgas un piebriedušas krūtis, uzpūties vēders, pazemināts sāpju slieksnis, var būt pastiprināta menstruālā asiņošana.

Ja estrogēnu ir par maz, bieži ir nogurums, var sākties depresija, pat kognitīvi traucējumi (atmiņas pasliktināšanās), pazeminās seksuālās vēlmes. Klīniskie simptomi: karstuma viļņi ar pastiprinātu svīšanu – īpaši naktī līdzīgi kā menopauzē, krūšu noslīdēšana, izmainīts menstruālais cikls, āda un gļotādas kļūst sausas u.c.

Tieši sievišķo hormonu disbalanss rada to, ka sievietei raksturīgs PMS jeb pirmsmenstruālais sindroms. Krasās garastāvokļa maiņas un nepatīkamās fiziskas sajūtas – galvassāpes, neremdināma apetīte un tamlīdzīgas – pirms menstruācijām nav jāuztver kā norma, tie ir PMS simptomi. Ja PMS traucē regulāri, vajadzētu vērsties pie ārsta.

Kad jāveic hormonu analīzes?

Tās jāveic, ja rodas sūdzības.

  • Izteikta PMS gadījumā cikla otrā fāzē tiek noteikts estrogēnu un progesterona līmenis, reizēm nepieciešama hormonu kontrole gan cikla pirmajā, gan otrajā fāzē. Ārsts izvērtē ne tikai katra konkrētā hormona līmeņa normu atbilstoši noteiktam vecuma posmam un cikla dienai, bet arī kopējo ainu.
  • Ja sievietei neizdodas palikt stāvoklī, nosaka arī tā dēvētos vīrišķos hormonus un veic citas specifiskas analīzes, piemēram, anti millera hormona līmeni, kas parāda, cik lielas ir olnīcu rezerves jeb sievietes reproduktīvo potenciālu. Mēdz gadīties, ka jau 30 gados šī hormona līmenis zemāks, nekā ir norma 70 gadu vecumā. Ja šādā situācijā sieviete vēlas bērniņu, viņai nepieciešama donora olšūna, jo, visticamāk, ģenētika un dzīvesveids noteicis to, ka dabiskā ceļā bērnu ieņemt vairs nav iespējams.
  • Salīdzinoši bieža diagnoze mūsdienās ir policistiko olnīcu sindroms. Tam raksturīga paaugstināta vīrišķo hormonu – testosterona un androstendiona koncentrācija asinīs, kā arī paaugstināts LH (luteinizējoša hormona līmenis). Jo augstāks LH līmenis, jo lielāks neauglības risks.

Dzīvesveida nozīme hormonu līdzsvarošanā

Lai hormoni darbotos atbilstoši savām funkcijām, vienlīdz svarīga ir gan iedzimtība, gan dzīvesveids.

  • Smēķēšana Rada lielus riskus sievietes veselībai, īpaši –reproduktīvajai veselībai un nav savienojama ar grūtniecības plānošanu.
  • Fiziskās aktivitātes un pietiekama izgulēšanās nodrošina ne tikai normālu vielmaiņu, bet arī veicina  noturīgumu pret pārlieku stresu. PMS un citi cikla traucējumi var rasties pārslodzes, neizgulēšanās, nepietiekamas fiziskās aktivitātes vai nepietiekama, nesabalansēta uztura dēļ. Intensīvs emocionāls stress mazina estrogēnu un progesterona sintēzi.
  • Liela nozīme ir uzturam. Uzturs ar pietiekamu olbaltumu un labo taukskābju daudzumu veicina estrogēna un progesterona sintēzi, bet cukurs un citi ātrie ogļhidrāti to mazina. Optimālākā diēta sievišķo hormonu sintēzē varētu būt Paleolītiska diēta, kurā pietiekošā daudzumā ir gaļa un zivis, kas bagātīgi apgādā organismu ar aminoskābēm, kā tajā ir daudz svaigu dārzeņu un augļu.
  • Pārlieka aizraušanās ar tievēšanu var novest pie tā, ka pazūd menstruācijas, jo rodas sievišķo hormonu deficīts.  Sievietes, kurām ir anoreksija, ir ne tikai neveselīgi tievas, viņām arī ir bāla āda, trausli mati un nagi, krūšu formas izmaiņas, jo estrogēni ir tik zemā līmenī, it kā būtu klāt menopauze. Savukārt, ja ir aptaukošanās, estrogēni ir par daudz, tāpēc sieviete var kļūt nervoza, pārlieku trauksmaina, ievērojami paaugstinās risks saslimt ar 2. tipa cukura diabētu, dažām onkoloģiskām saslimšanām (krūts, olnīcu, endometrija vēzi) u. c.

Citi hormoni, kas nosaka labsajūtu un veselību 

Sievietes organismā endokrīnie dziedzeri izdala ne tikai reprodukcijai nozīmīgus hormonus, bet arī daudzus citus. Apskatīsim tikai dažus svarīgākos.

Testosterons

Katrai sievietei ir vajadzīgs noteikts daudzums testosterona, kuru pazīstam kā vīrišķo hormonu. Tas veicina seksualitāti, aktivitāti, kaulu un muskuļu spēku, nosvērtību, kognitīvās funkcijas.  Ja šis hormons izdalās par daudz, vērojama pārlieka apmatojuma rašanās uz sejas un ķermeņa, taču vienlaicīgi vērojama matu izkrišana, mēdz būt problēmas ar sejas ādu – var rasties akne, mainīties balss tembrs. Tad skaidrs, ka pie vainas ir hormonu disbalanss, kuru vajag ārstēt.

Oksitocīns

Tas ir hormons, kam ir liela ietekme uz kopējo veselību. Oksitocīns lielākoties izdalās tad, kad ir labsajūta, tāpēc par to jāpiedomā. Ja baudu sagādā ūdens procedūras, tās īpaši jāieplāno, ja patīk labas grāmatas, tās jālasa. Gandrīz visiem labsajūtu rada pieskārieni, tāpēc īpaši brīžos, kad ir slikts garastāvoklis, ieteicama masāža. Lieliskie oksitocīna izdalīšanās ieguvumi paplašina asinsvadus, tai skaitā arī koronāros jeb sirds asinsvadus, pazemina asinsspiedienu, paaugstina libido, paātrina orgasmu, veicina brūču dzīšanu, mazina sāpes, ļauj atslābt muskuļiem, stimulē anabolismu.

Insulīns

Svarīgs hormons, ko ražo aizkuņģa dziedzeris. Ja ir liekais svars, veidojas tā dēvētā insulīnrezistence. Šādā situācijā šūniņas kļūst mazāk jūtīgas pret insulīnu, līdz ar to aizkuņģa dziedzerim ir to ir jāizdala daudz vairāk. Kādu laiku aizkuņģa dziedzeris to spēj veikt, bet tad sākas izsīkuma fāze, kad laboratoriski jau konstatē arī paaugstinātu glikozes līmeni. Par laimi, insulīna līmeni prediabēta etapā var regulēt ar dzīvesveida maiņu – izvēloties uztura plānu, kas mazina lieko svaru, kā arī pietiekamas fiziskās aktivitātes, kas dedzina liekās, ar ogļhidrātiem uzņemtās kalorijas. Vienlaikus dzīvesveida maiņa līdzsvaros arī sievišķos hormonus.

Kortizols

Hormons, ko organisms pārlieku lielā daudzumā izstrādā ilgstoša stresa situācijās. Tas rada vēlmi pēc saldumiem, un pārmaina vielmaiņu, veicinot aptaukošanos. Lai šis hormons neizdalītos par daudz, jālīdzsvaro dzīvesveids. Regulāri un pietiekoši jāizguļas (aptuveni astoņas stundas miega vajadzīgas katru nakti), jāsporto (mērenā režīmā vismaz piecas reizes nedēļā), jāēd veselīgi un pietiekami, bet ne par daudz. Tas viss trenē noturību pret pārlieku stresu jeb distresu.

Foto: Shutterstock

Do NOT follow this link or you will be banned from the site!