Paaugstināts asinsspiediens: simptomi, riski, kā samazināt.

Paaugstināts asinsspiediens

Paaugstināts asinsspiediens mūsdienās ir izplatīta saslimšana, kas nereti saistīta arī mūsdienu dzīvesveida kaitīgo ietekmi – stress, mazkustība, ēšanas paradumi. Paaugstināts asinsspiediens arvien biežāk tiek konstatēts arī gados jauniem cilvēkiem. Ilgstoši nekontrolēts, tas palielina dažādu nopietnu slimību risku, to vidū infarkts, insults, sirds un nieru mazspēja. Paaugstinātu asinsspiedienu nereti dēvē par kluso slepkavu – nedaudz paaugstināts, tas pacientam var neradīt nekādas sūdzības, taču būtiski ietekmēt veselību, konsultē ģimenes ārste Liene Lejiņa.

Asinsspiediens nodrošina asins cirkulāciju mūsu organismā, tātad rūpējas par to, lai visas organisma daļas tiek apgādātas ar dzīvībai nepieciešamo skābekli un barības vielām. Asinsspiedienu ietekmē virkne faktoru, tostarp spēks, ar kādu saraujas sirds, tas, cik ātra ir sirdsdarbība, kāds ir asinsvadu stāvoklis un cik daudz asiņu tobrīd ir mūsu organismā. Paaugstināts asinsspiediens bieži saistīts ar artēriju sieniņu elastības mazināšanos un sašaurināšanos, – lai to kompensētu, organisms tiek stimulēts asins cirkulāciju veikt ar vēl lielāku joni, tādējādi arvien vairāk kaitējot gan asinsvadiem, gan organismam kopumā.

Par paaugstinātu asinsspiedienu var liecināt:

  • Neizskaidrojamas un biežas galvassāpes;
  • Sirdsklauves, paātrināta sirdsdarbība, sirds pārsitieni;
  • Aizdusa, nespēks un svīšana;
  • Spiediena sajūta galvā, karstuma viļņi, apsārtusi seja;
  • Galvas reiboņi, nelabuma sajūta vai trokšņi, džinkstēšana ausīs.

Uzmanību! Nedaudz paaugstināta gadījumā asinsspiediena gadījumā simptomu var nebūt.

Jāņem vērā arī tas, ka laika gaitā ķermenis pielāgojas un pierod sadzīvot ar paaugstinātu asinsspiedienu un nav nekādu simptomu. Tāpēc nereti asinsspiedienu noregulējot ar dzīvesstila korekciju vai medikamentu palīdzību, tam krītoties līdz normālam līmenim, pašsajūta sākotnēji var pat pasliktināties.

Kāds asinsspiediens ir labs, kāds – slikts?

Asinsspiediena rādījums ir divu ciparu kombinācija: augšējais rādītājs norāda uz asinsvadu pretestību sirds muskuļa saraušanās brīdī, bet apakšējais rādītājs – spiedienu uz asinsvadu sieniņām, kad sirds atslābusi. Veselam cilvēkam optimālas asinsspiediena rādītājs ir 120/80 mm Hg. Par normālu tiek uzskatīts arī asinsspiediens 130/85. Nelielas asinsspiediena svārstības ir normālas, – to var ietekmēt uztraukums, fiziskā aktivitāte, tas, cik mēs labi esam atpūtušies un citi faktori. Nedaudz paaugstināts asinsspiediens ir tad, ja tas ir robežās no 130—139/85-89. Savukārt asinsspiediena augšējam rādītājam pārsniedzot 140, tiek diagnosticēta hipertensija.

Bīstami! Kaitīgs organismam ir arī nedaudz paaugstināts asinsspiediens – nedaudz zem vai virs 140/90. Ilgā laika posmā, piemēram, piecu gadu periodā, tas var nodarīt lielu kaitējumu.

Nedaudz paaugstināts asinsspiediens nekādas sūdzības var neizraisīt un palikt ilgus gadus nemanīts. Paaugstināts asinsspiediens rada virkni risku mūsu veselībai, bīstamākie no tiem ir:

  • Paaugstināts insulta risks;
  • Nieru funkcijas samazinājums, hroniskas nieru mazspējas risks;
  • Redzes pasliktināšanās un acs glaukomas risks;
  • Sirds ritma traucējumi un palielināts miokarda infarkta risks.

Kas veicina augstu asinsspiedienu?

Paaugstināta asinsspiediena īpaša riska grupā ir cilvēki, kuru radiniekiem, piemēram, vecākiem vai vecvecākiem, tas bijis diagnosticēts. Šī ir slimība bieži attīstās arī nepareiza dzīvesveida ietekmē. To veicina:

  • Ilgstošs stress;
  • Liekais svars, aptaukošanās;
  • Mazkustība, regulāru fizisko aktivitāšu trūkums;
  • Kaitīgi ieradumi, īpaši smēķēšana un pārmērīga alkohola lietošana;
  • Nepareizi ēšanas paradumi – nesabalansēts, taukvielām bagāts uzturs.

Kaitīgā sāls! Asinsspiediena paaugstināšanos veicina arī pārmērīga sāls lietošana uzturā. Lai gan var šķist, ka sāli lietojam pārsvarā tikai gatavojot maltītes, tā nav. Lielākā daļa, ko uzņemam, ir tā sauktā slēptā sāls, kas lielā daudzumā ir veikalos pirktajās uzkodās, rūpniecisko pārstrādātajos produktos, dažādos ātri pagatavojamajos pusfabrikātos. Palielināts sāls daudzums pārlieku noslogo nieres, aiztur organismā šķidrumu, radot tūsku un paaugstinot asinsspiedienu.

Kad un kā pareizi mērīt?

Asinsspiedienu regulāri kontrolēt var sākt jau no 25-35 gadu vecumam, un tas jāturpina līdz pat mūža galam. Īslaicīgi paaugstināts asinsspiediens pārmērīgu risku nerada, taču slikti ir tad, ja tāds tas ir regulāri. Būtiski izvērtēt arī to, vai asinsspiediens nav paaugstinājies kādu ārēju faktoru ietekmē: stress, pārdzīvojumi, steiga utt. Tieši šī iemesla dēļ ģimenes ārsts, konstatējot paaugstinātu vai augstu asinsspiedienu, pacientam izsniedz tā saukto “asinsspiediena dienasgrāmatu”, kurā līdz ar mērījumiem jāatzīmē arī piebildes par to, kas konkrētajā dienā noticis: vai bijusi stresa pilna darbdiena, slikti gulēts vai bijuši citi objektīvi faktori, kas var izraisīt asinsspiediena celšanos.

Asinsspiedienu ieteicams regulāri mērīt ilgākā laika periodā – nedēļu vai divas, piemēram, pēc atgriešanās no darba, pirms tam kādu brīdi, vismaz 10 minūtes, atvelkot elpu. Dažkārt ārsts var rekomendēt mērījumus vairākas reizes dienā, kontrolējot tā svārstības diennakts laikā. Izmantojot elektronisko asinsspiediena mērīšanas ierīci, to darīt ieteicams trīs reizes ar apmēram 1-2 minūšu intervālu, un pēc tam piefiksēt vidējo no šiem trim rādījumiem.

Tāpat svarīgi ievērot pareiza asinsspiediena mērīšanas pamatkritērijus: ieteicams apsēsties, atbalstīt muguru, mērījuma laikā būt miera stāvoklī, nesakrustotām kājām; rokai jābūt noliktai uz galda vai citas gludenas virsmas. Asinsspiediena mērīšanas laikā nedrīkst sarunāties, ēst vai dzert.

Kā mazināt paaugstinātu asinsspiedienu?

Nedaudz paaugstinātu asinsspiedienu salīdzinoši viegli var kontrolēt ar nelielām dzīvesveida korekcijām, un medikamenti nemaz nav nepieciešami. Asinsspiediena noregulēšanos veicinās:

  1. Regulāras, sabalansētas maltītes, izvairoties no asiem, kairinošiem, trekniem ēdieniem, ātro uzkodu ēstuvju ēdienkartes.
  2. Uztura bagātināšana ar Omega-3 taukskābēm;
  3. Mērķtiecīga stresa mazināšana ikdienā, tostarp meditācijas, apzināta brīvā laika veltīšana sev pašam, kā arī patīkamas, mierīgas izklaides, piemēram, teātris, koncerti;
  4. Mērena fiziskā slodze: garas, enerģiskas pastaigas, regulāra, savam fiziskās slodzes līmenim atbilstoša vingrošana;
  5. Smēķēšanas atmešana un alkohola lietošanas ierobežošana līdz minimumam. Jāņem vērā, ka alkoholam nebūtu jābūt instrumentam šķietamai stresa mazināšanai.