Asinsspiediena kategorijas: ko tavi asinsspiediena rādītāji nozīmē?

Asinsspiediena tabula palīdzēs tev saprast, vai tavs asinsspiediens ir normālā – veselīgā līmenī, vai arī tev ir jārīkojas, lai uzlabotu savus asinsspiediena skaitļus. Normāls asinsspiediens sievietēm un vīriešiem jebkurā vecumā ir 120/80mmHg!  

Asinsspiediens ir asins plūsmas spiediens uz artēriju sieniņām. Mērot asinsspiedienu tiek ņemti vērā divi lielumi: augšējais  (sistoliskais) asinsspiediens, kas raksturo asinsspiedienu sirds saraušanās brīdī, kad asinis tiek iepludinātas artērijās, un apakšējais (diastoliskais) asinsspiediens – brīdis, kad sirds atslābst un gatavojas nākamajam ciklam.

Lai iegūtu pareizu asinsspiediena mērījuma rezultātu, tavam ārstam būtu jānovērtē iegūtie rezultāti balstoties vidēji uz diviem un vairāk mērījumiem, kas veikti dažādās reizēs.

Veselīgi un neveselīgi asinsspiediena rezultāti

Ja tavi sistoliskā un diastoliskā asinsspiediena rādījumi iekrīt divās dažādās kategorijās, tad pareizā kategorija ir tā, kura ir augstākā. Piemēram, ja tavs asinsspiediens ir 125/85 mmHg, tad tev ir augsts asinsspiediens – 1. pakāpes arteriālā hipertensija.

*Bērniem un pusaudžiem diapazons var būt mazāks. Runājiet ar bērna ārstu, ja domājat, ka bērnam ir augsts asinsspiediens.

Norādītie ieteikumi tabulā attiecas, ja augsts asinsspiediens ir vienīgā saslimšana. Ja tev ir arī sirds slimība, diabēts, hroniska nieru slimība vai citas saslimšanas, tev iespējams ir nepieciešams aktīvāk ārstēt asinsspiedienu.

Kā pazemināt augstu asinsspiedienu?

Ja tavs asinsspiediens ir paaugstināts, tad veselīgs dzīvesveids, bieži vien pat bez medikamentu lietošanas, palīdz samazināt asinspiedienu un dzīvībai bīstamus riskus.

Klīniskie pētījumi ir pierādījuši, ka dzīvesveida pārmaiņas var pārliecinoši pazemināt asinsspiedienu laika gaitā.

8 ieteikumi, kā samazināt samazināt paaugtsinātu asinsspiedienu:  

1. Regulāras fiziskās aktivitātes  – staigā, brauc ar velosipēdu, slēpo, kāp pa trepēm nevis izmanto liftu;
2. Mērenība alkohola lietošanā  – pieļaujamā norma ir 20-25 g absolūtā alkohola sievietēm, 30-35g vīriešiem;
3. Smēķēšanas atmešana;
4. Sāls patēriņa samazināšana (nelietot vairāk kā 5 g dienā);
5. Liels svaigu dārzeņu un augļu patēriņš;
6. Zema tauku satura diēta;
7. Liekā svara samazināšana;
8. Stresa samazināšana.

Diennakts laikā asinsspiediens mainās

Asinsspiediens nav visu laiku nemainīgs, tas svārstās atkarībā no dažādu faktoru ietekmes. Miegā asinsspiediens ir zemāks, bet satraukuma un fiziskas slodzes laikā paaugstinās. Tas ir normāli, ja nodarbojoties ar savām parastajām aktivitātēm, asinsspiediens dažu minūšu laikā nosvārstās par 30mmHg. Arī kafija, cigarete, stress var izraisīt asinsspiediena celšanos.

No rīta pieceļoties un sākot ierastās dienas gaitas, asinsspiedienam nevajadzētu paaugstināties vairāk kā par 20% salīdzinājumā ar nakts līmeni.

Cilvēkam ar arteriālo hipertensiju rīta asinsspiediena paaugstināšanās var būt ļoti izteikta un ilga, kas var novest pie trīs reizes lielāka infarkta, insulta un sirdsdarbības traucējumu riska. Tāpēc regulāra asinsspiediena mērīšana, īpaši no rīta, ir būtiska gan diagnozes noteikšanai, gan pareizai ārstēšanas plāna izvēlei.

Kāpēc vajadzētu mērīt asinsspiedienu mājās?

1. Palīdz konstatēt novirzes un agrāk diagnosticēt augstu asinsspiedienu, nekā tad, ja asinsspiediena mērījumi tiek veikti neregulāri tikai medicīniskajā iestādē. Daļa cilvēku nejūt, ka asinsspiediens ir paaugstināts, un to konstatē, tikai veicot mērījumus.
2. Mērīt asinsspiedienu mājās ir īpaši svarīgi, ja ir paaugstināts asinsspiediens vai citas saslimšanas, kas var veicināt paaugstinātu asinsspiedienu, piemēram, cukura diabēts vai nieru darbības traucējumi.
3. Palīdz novērtēt ārstēšanas plānu. Vienīgais veids, kā uzzināt, vai tava dzīvesveida izmaiņas vai medikamenti ir efektīvi, ir regulāri pārbaudīt asinsspiedienu. Asinsspiediena kontrole mājās var palīdzēt tavam ārstam pieņemt lēmumu par ārstēšanu, piemēram, pielāgojot devas vai mainot zāles.
4. Palīdz stiprināt atbildības sajūtu par savu veselību. Tu būsi vairāk motivēts kontrolēt asinsspiedienu, ja pamainīsi dzīvesveidu, uzlabosi uzturu, nodarbosies ar fiziskām aktivitātēm un, ja pareizi lietosi medikamentus.
5. Palīdz samazināt savas ārstniecības izmaksas un ārsta apmeklējumu skaitu.
6. Palīdz pārliecināties, vai tavs asinsspiediens atšķiras mājās un ārsta vizītes laikā. Dažiem cilvēkiem pie ārsta paaugstinās asinsspiediens no satraukuma, vai tieši otrādi cilvēkiem ir normāls asinsspiediens pie ārsta, bet paaugstināts spiediens citur (maskēta hipertensija). Asinsspiediena mērīšana mājās var palīdzēt noteikt, vai tev tiešām ir augsts asinsspiediens.

 Kā pareizi mērīt asinsspiedienu pašam?

1. Asinsspiedienu vislabāk būtu mērīt rīta pusē, 1h pēc pamošanās, un vēlams vienā un tai pašā laikā.
2. Pirms asinsspiediena mērīšanas ir svarīgi apmēram 5-10 minūtes mierīgi pasēdēt pie tā paša galda, kur spiediens tiks mērīts. Jāņem vērā, ka ēšana, stress, aukstums, sportošana, smēķēšana, kofeīns, noteikti medikamenti spiedienu palielina, tāpēc vismaz 30 minūtes pirms mērījuma no minētajiem faktoriem ir jāizvairās.
3. Roka jātur sirds līmenī uz galda, ar plaukstu uz augšu. Jāsēž ar abām kājām atbalstoties pret grīdu tā, lai būtu ērti un tu varētu pilnībā atslābināties.
4. Asinsspiediena mērītāja manšete jāliek uz kailas rokas, aptuveni 2,5 cm virs elkoņa locītavas. Lietojot automātisko aparātu, mērījumu veic uz kreisās rokas.Izvēloties automātisko asinsspiediena mērītāju, labāk būtu izvēlēties ierīci, kam manšete ir jāliek uz augšdelma, jo tādi mērītāji ir precīzāki par tiem, kam manšete stiprinās uz apakšdelma.
5. Mērot asinsspiedienu jāsēž mierīgi un nedrīkst runāt.
6. Ja asinsspiediens ir paaugstināts, tad nepieciešams to pārmērīt vēlreiz, taču ne ātrāk kā 5-10 minūtes pēc pirmā mērījuma, jo, veicot to ātrāk, artērijas vēl būs nedaudz saspiestas un rezultāts nebūs pareizs.

Padoms! 

Asinsspiediena rezultātu ir ieteicams pēc katras mērīšanas reizes piefiksēt. To vari ērti izdarīt veselības veicināšanas platformā www.maniveselibasdati.lv sadaļā MĒRĪJUMI, un sekot rezultātu izmaiņām dinamikā grafikā –  pa dienām, nedēļām, mēnešiem un gadiem. Tas sniegs jums un jūsu ārstam iespēju labāk novērtēt izmaiņas laika gaitā un atbilstoši pielāgot medikamentus.