Lai cik labi jūs būtu informēta un sagatavota lielajai pārmaiņai sievietes dzīvē – peri-menopauzei un menopauzei, karstuma viļņi un nakts svīšana var izrādīties tas simptoms, kuru būs visgrūtāk izturēt. Tomēr arī šim gadījumam ir milzums labu padomu, kas var palīdzēt uzlabot pašsajūtu.
Kas ir karstuma viļņi?
Trīs no četrām sievietēm cieš no karstuma viļņiem – vienu no biežākajiem un arī mokošākajiem menopauzes simptomiem.
Karstuma vilnis ir pēkšņa siltuma sajūta ķermeņa augšdaļā. Visbiežāk tā skar seju, kaklu un krūtis. Karstuma viļņa laikā var rasties arī svīšana.
Karstuma uzplūds parasti ilgst no trim sekundēm līdz desmit minūtēm, un to var pavadīt piesārtusi seja un kakls, drebuļi, svīšana (fizioloģisks mehānisms, kas paredzēts ķermeņa atdzesēšanai pēc pēkšņa karstuma), sirdsklauves, kā arī dažreiz pat slikta dūša un reibonis. Vilnis pāriet tikpat pēkšņi, kā parādījies.
Karstuma viļņu biežums katrai sievietei ir atšķirīgs. Parasti tie biežāk nomoka pirmajos gados pēc menstruāciju beigām un laika gaitā samazinās. Taču daļa sieviešu turpina ciest no karstuma viļņiem daudzus gadus. Vienas piedzīvo pat divdesmit karstuma uzplūdu dienā, bet citām uznāk tikai viens karstuma vilnis pāris dienās. Dažas sievietes karstuma viļņa laikā jūt tikai mērenu pietvīkumu, savukārt citas burtiski izmirkst sviedros. Jebkurā gadījumā karstuma uzplūdi ir nepatīkams, pat mokošs simptoms, kurš būtiski ietekmē garastāvokli un dzīves kvalitāti menopauzes laikā.
Kāpēc tie rodas?
Precīzs mehānisms, kas izraisa karstuma viļņus, nav pilnīgi skaidrs, taču zināms, ka to pamatā ir hormonālās izmaiņas. Karstums un visi ar to saistītie simptomi sākas, kad iekšējais “termostats” kļūst nelīdzsvarots, nokrītot hormona estrogēna līmenim.
No četrdesmit gadu vecuma olnīcu izdalītā estrogēna daudzums sāk samazināties, kā rezultātā hipotalāms – smadzeņu zona, kas regulē ķermeņa temperatūru – kļūst nelīdzsvarots. Darbojoties kā salauzts termostats, hipotalāms kļūdaini identificē samazinātu estrogēna daudzumu par ķermeņa temperatūras paaugstināšanos. Hipotalāma reakcija – cenšoties jūs atvēsināt, tas paplašina asinsvadus zem ādas, īpaši krūšu, kakla un galvas apvidū, lai atbrīvotu siltumu (ko jūs izjūtat kā karstuma vilni). Ķermenis reaģē ar paātrinātu sirdsdarbību, un sviedru dziedzeri izdala sviedrus, lai atdzesētu ķermeni.
Kādi faktori ietekmē karstuma viļņus?
Lai gan karstuma uzplūdi nav prognozējami, tomēr virkne faktoru var tos pasliktināt vai palielināt to biežumu, piemēram, karsts laiks vai pārāk siltas iekštelpas; pārkaršana – īpaši fizisko aktivitāšu laikā vai pārāk cieša apģērba dēļ; alkohols, kofeīns, pārāk daudz cukura, asi vai trekni ēdieni; smēķēšana, liekais svars u.c.
Liela ietekme ir arī stresam un nervozēšanai, kas nereti var ierosināt karstuma uzplūdu. No otras puses, karstuma viļņi paši arī var bieži sagādāt nemiera vai trauksmes sajūtu.
Kas palīdz pret karstuma viļņiem?
Ir vairāki ieradumi, kurus varat mainīt, un pasākumi, ko varat veikt katru dienu, lai mazinātu karstuma viļņu biežumu un intensitāti un uzlabotu savu dzīves kvalitāti.
- Piemērots apģērbs. Izvairieties valkāt pieguļošu vai no sintētiskiem materiāliem šūtu apģērbu, kas neļauj ādai elpot. Labāk izvēlieties drēbes no dabīga auduma, piemēram, kokvilnas. Ieteicams nēsāt apģērbu vairākās kārtās, lai sākoties karstuma vilnim, augšējās drēbes var ātri novilkt.
- Ķermeņa temperatūras regulēšana. Centieties atsvaidzināties: dzeriet kaut ko aukstu, samitriniet seju, ieejiet vēsā dušā vai atrodiet istabu ar gaisa kondicionētāju. Populārie rokas mini ventilatori lieliski pilda vēdekļu funkciju, un tos var ērti nēsāt visur līdzi.
- Diēta. Izvairieties uzturā no produktiem, kas var palielināt karstuma viļņu biežumu un intensitāti, piemēram kofeīna un alkohola, pikantas, smagas un ceptas pārtikas – īpaši pirms gulētiešanas, gāzētiem dzērieniem, kas var izskalot kalciju no kauliem un palielināt vēdera uzpūšanos, rafinētajiem ogļhidrātiem, kas izraisa asins cukura līmeņa kāpumus un kritumus, pastiprinot garastāvokļa svārstības un nogurumu.
- Elpošanas vingrinājumi. Daudzām sievietēm elpošanas vingrinājumi palīdz samazināt stresu un līdz ar to arī ķermeņa temperatūru. Veicot lēnas, dziļas ieelpas un izelpas karstuma viļņa laikā var panākt ātrāku tā izbeigšanos, un dziļās elpošanas profilakse ikdienā var palīdzēt mazināt karstuma uzplūdu intensitāti.
- Fiziskās aktivitātes. Kustības ceļ endorfīnu līmeni organismā, uzlabo vispārējo labsajūtu un palīdz mazināt stresu. Fiziskās aktivitātes palīdz uzturēt normālu svaru, saglabāt zemu holesterīna un cukura līmeni asinīs, kā arī stiprina kaulus. Sievietes, kas sporto, labāk guļ, jūtas labāk emocionāli, un viņām atklāta zemāka karstuma viļņu intensitāte.
- Spriedzes mazināšana. Jebkura darbība, kas tiek veikta, lai mazinātu spriedzi, piemēram, joga, meditācija, akupunktūra, masāža, var palīdzēt regulēt ķermeņa temperatūru. Arī regulāri pirts apmeklējumi daudzām sievietēm atvieglo menopauzes simptomus, tai skaitā karstuma viļņus, uzlabo miega kvalitāti.
Ja visi centieni mazināt karstuma viļņus, mainot savus ieradumus un uzturu, nesagādā cerēto atvieglojumu, jūs varat mēģināt tos piebremzēt un pat izbeigt, līdzsvarojot savu hormonālo sistēmu. Tas nenozīmē, ka jālieto hormoni.
Femarelle® Recharge – nehormonāls risinājums hormonu darbības regulācijai menopauzes periodā. Satur fitoestrogēnus DT56a sojas pupiņu ekstraktu, linsēklu ekstraktu un B6 vitamīnu. Sējas linos (Linum usitatissimum) esošajiem lignāniem ir estrogēna īpašības, kas var palīdzēt uzturēt labsajūtu menopauzes periodā un mazināt nepatīkamos simptomus (karstuma viļņus, svīšanu), kas ir saistīti ar menopauzi.
Femarelle® Recharge sastāvā esošais B6 vitamīns palīdz nodrošināt normālu enerģijas ieguves vielmaiņu, veicina normālas psiholoģiskās funkcijas, veicina normālu nervu sistēmas darbību, kā arī palīdz samazināt nogurumu un nespēku, veicina hormonu darbības regulāciju.
Citi uztura bagātinātāji menopauzes periodam
- Kalcijs un D vitamīns: atbalsta kaulu veselību;
- Magnijs: veicina miegu, uzlabo garastāvokli, asinsspiedienu un muskuļu relaksāciju;
- Omega-3 taukskābes (EPA/DHA): pretiekaisuma atbalsts un sirds aizsardzība;
- Probiotikas: uzlabo zarnu veselību un estrogēna detoksu;
- Adaptogēni (ašvaganda, maka): palīdz organismam tikt galā ar stresu un hormonu svārstībām;
- Viteks (Vitex Agnus-castus): palīdz regulēt menstruālo ciklu un hormonu līmeni;
- Kolagēns: atbalsta ādas elastību un locītavu veselību;
- E vitamīns: var palīdzēt mazināt karstuma viļņus un oksidatīvo stresu;
- Naktssveces eļļa: var mazināt krūšu jutīgumu un garastāvokļa svārstības.
