Menopauze, simptomi un kā tos atvieglot?

Menopauze ir dabisks process visām sievietēm. Menopauzes fiziskie simptomi, piemēram, karstuma viļņi, svīšana un emocionālie simptomi, var traucēt miegu, samazināt enerģiju un ietekmēt garastāvokli. Ir daudz metožu, kā uzlabot savu pašsajūtu menopauzes laikā, sākot no dzīvesveida izmaiņām līdz hormonu terapijai.

Menopauze iestājas, kad menstruācijas pilnībā apstājas, un tiek diagnosticēta, ja 12 mēnešus pēc kārtas nav bijušas menstruācijas, maksts asiņošana vai smērēšanās. Menopauze var iestāties 40 vai 50 gadu vecumā. Taču vidējais vecums ir 51 gads.

Vai jums ir menopauze?

Ja pēdējo 12 mēnešu laikā jums nav bijušas menstruācijas un tam nav acīmredzama iemesla (piemēram, hormonālo zāļu lietošana, vairogdziedzera problēmas, grūtniecība vai prolaktīna traucējumi), iespējams, jums ir iestājusies menopauze. Paaugstināts folikulus stimulējošā hormona (FSH) līmenis asins analīzēs var liecināt par menopauzi vai perimenopauzi, tomēr šī analīze nav obligāta menopauzes diagnosticēšanai.

Ar menopauzi saistītie simptomi:

1. Karstuma viļņi – visbiežākais simptoms, sastopams līdz pat 80% sieviešu.
2. Maksts sausum- novērojams līdz 47 % sieviešu.
3. Miega traucējumi – sastopami līdz 46 % sieviešu.
4. Seksuāla disfunkcija – papildus maksts sausumam tā var ietvert sāpes dzimumakta laikā un samazinātu dzimumtieksmi.
5. Urīnceļu simptomi – menopauze palielina urinēšanas biežumu un infekciju risku.
6. Depresija – sievietēm menopauzes laikā ir 2,5 reizes lielāks depresijas risks.

Šie simptomi var sākties jau pirms menopauzes – tā sauktajā peri-menopauzes pārejas periodā. Karstuma viļņi parasti sasniedz maksimumu pirmajos divos gados pēc pēdējām menstruācijām un vidēji ilgst no trim līdz pieciem gadiem. Dažām sievietēm tie var saglabāties pat 10 gadus vai ilgāk.

Perimenopauze ietver menopauzes pārejas posmu un ilgst līdz vienam gadam pēc menopauzes iestāšanās.

Kāpēc iestājas menopauze?

Dabiskā menopauze

Dabiskā menopauze iestājas, kad olnīcas pārtrauc katru mēnesi izdalīt olšūnu. Dabiskās menopauzes vidējais vecums ir 51 gads.

Meitenei piedzimstot olnīcās ir aptuveni 1–2 miljoni olšūnu, kas atrodas folikulos. Liela daļa šo olšūnu pakāpeniski iet bojā procesā, ko sauc par atrēziju, un līdz menstruāciju sākumam paliek apmēram 400 000 olšūnu. Katra menstruālā cikla laikā tiek aktivizēti aptuveni 1000 folikulu, taču tikai viens no tiem nobriest un ovulācijas laikā izdala dominējošo olšūnu olvados iespējamai apaugļošanai. Folikuli ražo estrogēnu.

Kad olnīcās vairs nav folikulu, estrogēna līmenis samazinās un iestājas dabiskā menopauze. Šis estrogēna, īpaši estradiola, samazinājums parasti notiek pakāpeniski un izraisa menopauzes un perimenopauzes simptomus.

Pēc menopauzes organisms turpina ražot vājāku estrogēna formu – estriolu –, kas daļēji palīdz mazināt simptomus.

Ja menopauze iestājas pirms 40 gadu vecuma, to sauc par priekšlaicīgu olnīcu mazspēju. To var izraisīt autoimūnas slimības, olnīcu operācijas, ķīmijterapija, staru terapija, Tērnera sindroms vai trauslās X hromosomas sindroms.

Ķirurģiskā menopauze iestājas pēc olnīcu izņemšanas

Inducētā menopauze rodas gan pēc ķirurģiskas olnīcu izņemšanas, gan lietojot noteiktus medikamentus, ko izmanto ginekoloģisku problēmu, tostarp iegurņa sāpju un stipras asiņošanas, ārstēšanai.

Menopauzes ilgtermiņa veselības riski

Estrogēna trūkums ietekmē dažādas organisma sistēmas:

Kauli

Pirmajos gados pēc menopauzes strauji samazinās kaulu blīvums, kas palielina lūzumu risku (īpaši gūžas, plaukstas un mugurkaula lūzumus). Sabalansēts uzturs un regulāras fiziskās aktivitātes palīdz uzturēt kaulu veselību.

Sirds un asinsvadi

Pirms menopauzes estrogēns aizsargā pret sirdslēkmi un insultu. Pēc estrogēna samazināšanās, kombinācijā ar citiem riska faktoriem (augsts holesterīns, paaugstināts asinsspiediens, mazkustīgs dzīvesveids), pieaug sirds un asinsvadu slimību risks. Novērojumi liecina, ka holesterīna nogulsnēšanās asinsvados sievietēm pēc menopauzes var noritēt daudz straujāk, tādēļ ieteicams uzsākt regulāru holesterīna skrīningu.

Maksts audi un urīnpūslis

Samazinoties estrogēnam, maksts gļotāda kļūst plānāka, sausāka un mazāk elastīga, kas var izraisīt sāpes dzimumakta laikā un biežākas infekcijas. Tāpat var rasties urīnizvadkanāla kairinājums, biežāka urinēšana un urīnceļu infekcijas, urīnpūšļa kontroles zudums jeb urīna nesaturēšana. Šajos gadījumos var palīdzēt lubrikanti un maksts estrogēns.

Svara pieaugums

Daudzas sievietes menopauzes laikā un pēc tās pieņemas svarā, jo palēninās vielmaiņa.

Kas ir hormonu aizstājterapija? Vai tā ir droša?

Hormonu aizstājterapija (HAT) paredz estrogēna aizvietošanu, lai mazinātu menopauzes simptomus. Ja sievietei ir dzemde, nepieciešams arī progesterons, lai novērstu dzemdes gļotādas pārmērīgu sabiezēšanu, kas var novest pie pirmsvēža vai vēža.

Pašlaik HAT tiek uzskatīta par drošu un apstiprināta šādos gadījumos:

• vidēji smagu vai smagu karstuma viļņu un nakts svīšanas mazināšanai;
• vidēji smagu vai smagu uroģenitālu simptomu (steidzama urinēšana, biežums, maksts sausums) mazināšanai;
• osteoporozes profilaksei un sievietēm ar agrīnu vai ķirurģisku menopauzi.

Ieteicams uzsākt hormonu terapiju pirmajos 10 gados pēc menopauzes. Jaunākie pētījumi liecina par iespējamiem ieguvumiem arī garastāvoklim, miegam un locītavu sāpēm. Pēc olnīcu izņemšanas estrogēna līmenis krītas strauji, un simptomi ir izteiktāki, tādēļ HAT bieži ir īpaši noderīga.

Maksts estrogēnu krēma vai gredzena veidā var lietot sievietes, kurām dominē maksts sausums un urīnceļu simptomi. Zemas devas lokāls testosterons kombinācijā ar estrogēnu var uzlabot seksuālo apmierinātību, taču testosterons sievietēm vēl nav apstiprināts lietošanai un var radīt blaknes (lipīdu izmaiņas, klitora palielināšanos, pastiprinātu apmatojumu, akni).

HAT jālieto piesardzīgi sievietēm ar insultu, sirdslēkmi, paaugstinātu trombu risku, krūts vai estrogēn atkarīgu vēzi, aknu slimībām vai neizskaidrojamu maksts asiņošanu.

Vai dabiskie līdzekļi palīdz?

Fitoestrogēni (piemēram, soja), augu preparāti (asinszāle, linsēklas) un vitamīni ir piedāvāti kā palīglīdzekļi, taču tie nav apstiprināti menopauzes ārstēšanai, un lielākā daļa pētījumu nav pierādījusi būtisku efektu.

Vai dzīvesveida izmaiņas var palīdzēt karstuma viļņiem?

Jā, fiziskās aktivitātes, kofeīna un alkohola ierobežošana, sabalansēts uzturs, ģērbšanās vairākos slāņos, vēsāka vide un vēsu dzērienu lietošana var samazināt simptomu smagumu.

Kad apmeklēt ārstu?

Turpiniet apmeklēt savu ginekologu, lai veiktu veselības pārbaudes un uzdotu jautājumus par savu veselības stāvokli.

Svarīgi! Ja pēc menopauzes rodas asiņošana no maksts, pēc iespējas ātrāk apmeklējiet savu veselības aprūpes speciālistu.

Avots: Mayo Clinic