Ja sāpes locītavās vai sāpes mugurā nepāriet nedēļas laikā – dodies pie ārsta!

Sāp locītavasJa ejot, skrienot vai kāpjot rodas sāpes, tas rada ne vien lielu diskomfortu, bet atstāj sekas uz dzīves kvalitāti kopumā. Ar sāpēm nedrīkst sadzīvot! Gan kaulus un locītavas, gan muskuļus un cīpslas dažādu negadījumu rezultātā var skart traumas. Taču, ko darīt, ja kaut kas sāp, kaut gan sāpīgā locītava šķietami nav traumēta? Ar vērtīgiem padomiem dalās “Veselības Centrs 4” traumatologs-ortopēds, vertebrologs Edgars Svolaks.

Traumatologs-ortopēds  specializējas locītavu, skeleta, muskuļu un citu balsta aparāta slimību, traumu (tai skaitā sporta traumu) diagnostikā un ārstēšanā, dažādu deģeneratīvu slimību, kas skar locītavas – to vidū ir osteoartrīts, artrīts un citas locītavu iekaisuma slimības, mugurkaula izmaiņas. Ortopēds ārstē arī traumu sekas, kas var izpausties arī daudzus gadus pēc piedzīvotā negadījuma.

Kad jādodas pie ārsta

  • Notikusi trauma – asas sāpes locītavā vai tās apvidū, ir aizdomas par lūzumu vai sastiepumu, izmežģījumu;
  • Samazinās locītavas kustības amplitūda;
  • Parādās klibošana;
  • Sāpes locītavās vai to apvidū, cīpslās, kas nepāriet nedēļas, divu laikā;
  • Locītavā parādās nestabilitāte vai vērojama deformācija;

Noderīgi arī sportiska dzīvesveida piekritējiem – lai laikus diagnosticētu locītavu un saišu problēmas, un saņemtu vērtīgus ieteikumus, kā mazināt traumu un locītavu slimību risku.

Iemesli sāpēm

  • Senāka trauma – dažkārt lūzums var izpausties ar sāpēm un diskomfortu traumētajā vietā daudzus gadus pēc notikušā.
  • Nediagnosticētas un nepareizi sadziedētas traumas. Piemēram, autoavārijā savulaik šķietami gūts sasitums patiesībā bijusi nopietnāka trauma – locītavas skrimšļa bojājums, tādējādi ar gadiem var parādīties sāpes, attīstīties locītavas nodilums vai osteoartrīts. Šādos gadījumos vienmēr jāvēršas pie ortopēda, jo laikus nerisinātas locītavu problēmas ar laiku progresē un var negatīvi ietekmēt citas locītavas, kā arī muguru: cenšoties sāpes vai skartās locītavas ierobežotās kustības kompensēt, var attīstīties nepareiza stāja, muguras problēmas – tiek bojāts muguras saišu, disku aparāts, palielinās slodze uz citām locītavām.
  • Deģeneratīvu locītavu slimību attīstība – osteoartrīts, artrīts un citas locītavu iekaisuma slimības.
  • Deformācijas, nodilums locītavās, deģeneratīvas mugurkaula izmaiņas.

Kā notiek diagnostika?

Konsultācijas laikā tiek ievākta anamnēze par simptomiem, hroniskām saslimšanām, aroda specifiku, dzīvesveidu un fiziskām aktivitātēm, iedzimtību, kas varētu būt par cēloni pacienta sūdzībām. Pilnvērtīgas diagnozes uzstādīšanai nepieciešama virkne izmeklējumu, kurus, pateicoties atbilstoši aprīkotiem apskates kabinetiem, “Veselības centrs 4” parasti piedāvā veikt vienas konsultācijas laikā.

Dažkārt papildus nepieciešams datortomogrāfijas vai magnētiskās rezonanses izmeklējums, kas īpaši svarīgs mugurkaula slimību diagnostikā. Ārsts veic vispārējo apakšējo un augšējo ekstremitāšu apskati, novērtē ķermeņa simetriju un anatomisko ašu atbilstību, izmantojot podoskopu, un posturometru, novērtē kustību apjomu gūžu, ceļu un apakšējo ekstremitāšu locītavās, tai skaitā veic podometriju – digitāli novērtējot pēdu noslogojumu uz spiedienjūtīgās plāksnes miera stāvoklī un gaitas laikā.

Ja iespējams, tiek veikta gaitas vai skrējiena biomehāniskā video analīze, kas palīdz konstatēt gaitas defektus un citas slēptas problēmas. Ja sūdzības ir saistītas ar agrāk diagnosticētām patoloģijām, tad noteikti vajadzētu paņemt līdzi iepriekš veiktos diagnostiskos izmeklējumus, tai skaitā rentgenus un ultrasonogrāfisko izmeklējumu rezultātus, kā arī citu ārstu slēdzienus par iespējamām saslimšanām.

Uzzināt vairāk 

Kā ārstē?

Dažādas ortopēdiskas problēmas var efektīvi risināt ar ārstnieciskās vingrošanas palīdzību, nostiprinot attiecīgas muskuļu grupas, un veicot fizioterapijas procedūras, bet citos gadījumos var palīdzēt ortopēda pielāgoti apavi un ortozes (ortopēdiskās zoles), deformācijas korekcijai vai kompensācijai, kā arī spiediena zonu atslodzei, lai gaita un kustību mehānika būtu pareizāka.

Sarežģītāku saslimšanu, piemēram, locītavu deformācijas vai nodilumu risina ar ķirurģijas un endoprotezēšanas palīdzību. Arī ortopēdijā ārsti iespēju robežās primāri izvēlas mazinvazīvas metodes, piemēram, meniska bojājumus un locītavas skrimšļa defektus var labot ar atroskopisko ķirurģiju – mazinvazīvu, zema riska ķirurģiju, kas neprasa ilgstošu atlabšanas periodu.

Locītavu profilakse

  • Regulāra, mērena fiziskā slodze;
  • Izvairīšanās no ilgstošas sēdēšanas;
  • Veselīgs uzturs, kas palīdz uzņemt locītavām un balsta aparātam nepieciešamos vitamīnus un mikroelementus;
  • Atpūta, regulārs miegs;
  • Optimāls ķermeņa svars – liekie kilogrami rada milzīgu slodzi uz locītavām, kas var izraisīt ne vien sāpes, bet arī dažādu locītavu slimību attīstību un nodilumu locītavās.

Nē, pārmērīgai sportošanai! Kustības un aktīvs dzīvesveids ir jebkura cilvēka veselības priekšnoteikums, neatkarīgi no vecuma. Taču pārmērīga sportošana dažkārt var nodarīt vairāk ļauna nekā laba.

Ortopēda ieteikumi sportojot

  • Pievēršoties sportam, slodze jāpalielina pakāpeniski vairāku mēnešu, nevis dienu vai nedēļu laikā;
  • Pirms jebkuras sportošanas svarīga iesildīšanās, kas mazina locītavu un saišu traumu risku;
  • Skrējējiem svarīgi izvēlēties atbilstošus apavus un skriešanas tehniku, īpaši, ja skrējienos dodas pa cietu segumu, piemēram, asfaltu. Pretējā gadījumā var attīstīties locītavu kapsulu iekaisums vai rasties skrimšļu bojājumi, kas pēc gadiem attīstās par osteoartrītu;
  • Ja cilvēks slimo ar hroniskām locītavu slimībām, piemēram, artrītu, par pareizu sportošanu svarīgi konsultēties ar fizioterapeitu vai ārstnieciskās vingrošanas pasniedzēju. Locītavu slimību gadījumā īpaši svarīgi izvēlēties pacienta veselības stāvoklim atbilstošus vingrojumus un slodzi, lai nenodarītu kaitējumu locītavām un tās vēl vairāk netraumētu.

Uzmanīgi ar pretsāpju zālēm! Locītavu un saišu sāpju gadījumā cilvēki bieži vien izvēlas aptiekās pieejamos bezrecepšu medikamentus – pretsāpju gēlus un tabletes, taču to lietošana var maskēt slimību nopietnību. Ja sāpes nepāriet ilgāk par divām nedēļām, svarīgi veikt diagnostiku un atrast sāpju cēloni. Pie tam ilgstoša pretsāpju medikamentu lietošana var izraisīt arī citas veselības problēmas, piemēram, kuņģa bojājumus.

Pieteikties vizītei pie ārsta:
Tālrunis 67 847200
Veselības Centrs 4 filiāle “Baltijas Vēnu klīnika”
www.venas.lv