Kas jāzin, ārstējoties no Covid-19 mājās, lai izvairītos no novēlotas hospitalizācijas? Kā talkā nāk ierīces mājas lietošanai.

Covid-19 ārstēšana mājās

SARS-Cov-2 vīrusa izraisītā Covid-19 slimība plašas vīrusa izplatības apstākļos var skart ikvienu. Lai gan daļa slimnieku Covid-19 pārslimo vieglā formā un var ārstēties mājās, citiem tā norit ļoti smagi. Vienlaikus šī mēdz būt ļoti viltīga slimība ar atšķirīgiem simptomiem un ļoti dažādu un mainīgu slimības gaitu. Ārstējoties no Covid-19 mājās, rūpīgi jāseko savam veselības stāvoklim, kas, vadoties tikai pēc pašsajūtas, nav viegls uzdevums. Kas būtu jāzin ikvienam, ārstējot Covid-19 mājās, un kā objektīvi novērtēt savu veselības stāvokli, lai izvairītos no novēlotas hospitalizācijas, konsultē “Veselības centrs 4” ģimenes ārste Santa Gertnere.

Kādi mēdz būt Covid-19 simptomi?

Covid-19 biežākie simptomi ir garšas un smaržas zudums, vispārējs nogurums un nespēks, kā arī drudzis, klepus, galvas un kakla sāpes. Slimības gaita pacientiem var būt atšķirīga, un minētie simptomi izpausties ļoti dažādās to kombinācijās. Jāatceras, ka, vīrusam skarot plaušas, var trūkt elpas un strauji kristies skābekļa piesātinājums asinīs un saasināties dažādas citas veselības problēmas.

Vēl viens Covid-19 raksturīgs simptoms ir gremošanas trakta traucējumi, piemēram, sāpes vēderā, vemšana un šķidra vēdera izeja, ko pavada paaugstināta ķermeņa temperatūra. Šādu sūdzību gadījumā pacienti SARS-CoV-2 mānīgi mēdz noturēt par vēdera vīrusu un dažkārt pat nevēlas veikt Covid-19 testu.

Smagāki simptomi – ilgāka atlabšana

Vieglu Covid-19 simptomu gadījumā cilvēka organisms ar vīrusu tiek galā vidēji 7-10 dienu laikā. Taču smagākos gadījumos ārstēšanās mājas apstākļos var ieilgt 14-21 dienas. Ģimenes ārstes novērojumi liecina, ka pacienti, kuri Covid-19 pārslimo smagāk, biežāk sūdzas par tā dēvēto garo Covid, un vēl mēnesi un ilgāk pēc pārslimošanas sūdzas par nespēku, elpas trūkumu, nespēju pilnvērtīgi veikt ierastās ikdienas aktivitātes un citām veselības problēmām.

Covid-19 slimības gaita var būt mainīga: piemēram, apmēram nedēļu pēc saslimšanas simptomi mazinās, taču tad seko krīze – parādās izteikts elpas trūkums un augsta ķermeņa temperatūra. Piesardzība jāievēro arī tad, ja sākotnējie simptomi ir viegli.

Tādēļ gan Slimību Profilakses un kontroles centrs (SPKC), gan ārsti mudina pacientus regulāri sekot līdzi savai pašsajūtai, temperatūrai, skābekļa piesātinājumam asinīs un sirdsdarbībai.

Dažkārt vadīšanās tikai pēc pašsajūtas var būt mānīga un pacients nonāk slimnīcā novēloti, tāpēc noderīgs instruments veselības stāvokļa uzraudzībai ir dažādas mājās lietojamas ierīces.

Kā rīkoties, paaugstinoties ķermeņa temperatūrai?

Ārstējot Covid-19 mājas apstākļos, ir svarīgi regulāri – vairākas reizes dienā veikt ķermeņa temperatūras mērījumus. Kopumā temperatūras paaugstināšanās ir normāla organisma reakcija uz infekciju – tas ir veids, kā mūsu organisms ar vīrusu cīnās. Ja temperatūra ir paaugstināta un nepārsniedz 38,5 – to ar medikamentu palīdzību mazināt nav ieteicams. Temperatūru mazinot, sarūk arī organisma dabiskās aizsargspējas, kas savukārt var paildzināt slimošanas laiku.

Taču zāles var dzert, ja paaugstināto temperatūru pavada arī citi simptomi, piemēram, stipras galvas un muskuļu sāpes, kas rada lielu diskomfortu. Ārsti Covid-19 slimniekiem kā pirmās izvēles medikamentu temperatūras mazināšanai iesaka paracetamolu, taču var lietot arī ibuprofēnu. S.Gertnere pacientiem iesaka izvairīties no dažādu aptiekās nopērkamo karsto dzērienu lietošanas, kas mēdz būt ar pārlieku lielu paracetamola devu vai dažādu aktīvo vielu “kokteili”, – jaukt dažādus medikamentus nav ieteicams.

Temperatūra noteikti ir jāmazina ar medikamentu palīdzību, ja tā pārsniedz 38,5 grādu robežu. Taču tas jādara pakāpeniski, un nav nepieciešams to mazināt līdz normas robežai – zem 37. Savukārt temperatūrai tuvojoties 41 grāda atzīmei – jāzvana ātrās palīdzības mediķiem, jo tik augstas temperatūras gadījumā var būt nepieciešama hospitalizācija.

Skābekļa mērīšana organismā ar pulsa oksimetru

SARS-CoV-2 vīrusam ir raksturīgi skart pacientu plaušas un var attīstīties plaušu karsonis jeb pneimonija, tāpēc Covid-19 pacientiem svarīgi uzraudzīt savu elpošanu un skābekļa piesātinājumu asinīs. Par elpošanas funkcijas traucējumiem var liecināt sajūta, ka fiziski trūkst elpas. Tāpat pacienti mājas apstākļos var novērtēt elpošanas ātrumu – ja elpošanas biežums pārsniedz 20-30 reizes minūtē, jākonsultējas ar ārstu.

Asinis ar skābekli apgādā mūsu organisma darbībai vitāli nepieciešamos orgānus, tāpēc ļoti svarīgs rādītājs ir arī skābekļa piesātinājums asinīs. Pacients tā krišanos līdz kritiskai robežai var nesajust un mānīgi noturēt par sliktu pašsajūtu.

Mājas apstākļos skābekļa piesātinājumu asinīs var mērīt ar pulsa oksimetru. Tā vienkārša, pirkstam piestiprināma aptiekās nopērkama ierīce. Skābekļa piesātinājuma krišanās var liecināt par slimības gaitas pasliktināšanos, tāpēc šis ir rādītājs, kas arī ģimenes ārstam palīdz attālināti uzraudzīt slimības gaitu:

  • Ja skābekļa piesātinājums ir 96-97% robežās un nav citu bīstamu simptomu, ārstēšanu var turpināt mājās ģimenes ārsta uzraudzībā;
  • Ja skābekļa piesātinājums svārstās ap 94% vai zem – noteikti jāsazinās ar ģimenes ārstu, kas palīdzēs izvērtēt turpmāko rīcību;
  • 92% ir kritiskā robeža, kad nekavējoties jāzvana ātrajai palīdzībai.

Atceries! Skābekļa piesātinājuma mērījumi dažādos diennakts laikos var atšķirties, tāpēc tie būtu jāveic vairākas reizes dienā. Mērījumiem pasliktinoties, svarīgi tos atkārtot uz cita pirksta un otras rokas. Smēķētājiem un cilvēkiem ar hroniskām plaušu slimībām skābekļa piesātinājums asinīs var būt zemāks, taču to objektīvi palīdzēs izvērtēt mediķis. Mērījuma rezultātu objektivitāti var ietekmēt arī vēsas rokas, liekais svars, ateroskleroze, lakoti nagi un fiziska slodze.

Asinsspiediena un glikozes līmeņa kontrole hronisko slimību pacientiem

Īpaša piesardzība Covid-19 slimošanas gaitā jāievēro arī cilvēkiem ar hroniskām slimībām, tostarp cukura diabētu. Covid-19 slimošanas laikā cukura diabēta pacientiem organismā var būt lielāks pieprasījums pēc insulīna, tāpēc ļoti svarīgi kontrolēt katru dienu glikozes līmeni asinīs, kur talkā nāks glikometrs.

Savukārt pacientiem, kuriem mēdz būt problēmas ar asinsspiedienu un sirdsdarbību, Covid-19 slimības gaitu mājās palīdzēs izvērtēt arī asinsspiediena mērītāji. Pieļaujamā asinsspiediena robeža ir 140/90 (pacientiem ar ikdienā paaugstinātu asinsspiedienu šī var būt norma), savukārt normāls pulss parasti ir robežās no 60-70, un ar ārstu jāsazinās, ātrumam pārsniedzot 90 reizes minūtē.

Kā izvēlēties ierīces Covid-19 uzraudzībai mājās?

Pirmās nepieciešamības ierīces mājas lietošanai Covid-19 pacientiem ir termometrs un jau minētais pulsa oksimetrs. Visprecīzāk ķermeņa temperatūras mērījumus var veikt ar infrasarkanajiem termometriem. Savukārt izvēloties pulsa oksimetru, svarīgs rādītājs ir CE marķējums, kas apliecina, ka ierīce atbilst visām normatīvajām prasībām.

Viens no pasaulē atzītākajiem elektroierīču ražotājiem ir japāņu OMRON, kas īpaši specializējas tieši medicīnisko ierīču mājas lietošanai izstrādē. OMRON ierīces nodrošina nevainojamu kvalitāti, precizitāti un ilgu kalpošanas laiku. Visas ierīces izgājušas klīniskos testus ar visaugstākajiem standartiem. OMRON ierīces atrodamas gan lielākajās aptiekās, gan internetveikalos.

termometrs-omron-gentle-temp-720

Infrasarkanais termometrs OMRON veic mērījumu ar +/- 0,2 grādu precizitāti uz pacienta pieres sekundes laikā. Tas īpaši noderīgs ir vecākiem ar maziem bērniem, jo temperatūru var izmērīt arī tumšā telpā, bērnu nemodinot.

pulsa oksiometrs

Pulsa oksiometrs ir paredzēts skābekļa piesātinājuma asinīs un pulsa pārbaudei mājas apstākļos, kā arī medicīnas iestādēs, slimnīcās.

 

asinsspiediena-meritajs-omron-m3

Automātiskais asinsspiediena mērītājs OMRON M3 ir aprīkots ar Intelektuālās vadības tehnoloģiju „Intellisense”, kas konstatē arī sirds ritma traucējumus asinsspiediena mērīšanas laikā.  Manšetes aplikšanas kontrole nodrošina ērtību un precizitāti katram mērījuma rezultātam.

Kā palīdzēt organismam vīrusu pārvarēt?

Līdzīgi kā citu slimību gadījumā, arī Covid-19 pacientiem slimošanas laikā ārsti iesaka ievērot pilnīgu miera un atpūtas režīmu un lietot daudz šķidruma – vismaz divus litrus dienā. Pietiekams uzņemtā šķidruma daudzums slimošanas laikā ir īpaši svarīgs, jo ar tā palīdzību no organisma tiek izvadīti liekie toksīni un pašsajūta uzlabojas ātrāk. Vislabākais palīgs organismam būs tīrs ūdens, taču vajadzīgo šķidruma var uzņemt arī ar siltu tēju. Par sliktu slimošanas laikā nenāks arī C vitamīns, taču ne vairāk kā 1 grams dienā. Un atceries lietot D vitamīnu.

Svarīgs ieteikums! Centies slimošanas gaitā iespēju robežās izkustēties. Visu dienu pavadot gultā, mazkustīgā stāvoklī, plaušas netiek pietiekami ventilētas, kas var būt papildu riska faktors pneimonijas attīstībai. Ja slikta pašsajūta liek palikt gultā, ieteicams pildīt vismaz dažādus elpošanas vingrinājumus, piemēram, 10 dziļas ieelpas un izelpas, vai cītīgi izkustināt virs ķermeņa gaisā izstieptas rokas.

Vairāk par to, kā ārstēties mājās no Covid-19, un kad zvanīt ātrajai palīdzībai, lasi Stradiņu slimnīcas mediķu sagatavotajā rakstā.

Foto: Adobe