Nepietiekams dzelzs līmenis asinīs vai pat dzelzs deficīts ir ļoti izplatīts mūsu sabiedrībā, ko, dažādu iemeslu dēļ, sievietes izjūt visvairāk. Taču vēl sliktāk, ka viņas pašas bieži to pat neapjauš. “Nogurums? Nespēks? Miegainība? Ai, tas jau aizņemtības dēļ – visu laiku uz riņķi vien: mājas, darbs, dārzs…” Tomēr tā var izrādīties tikai aizbildināšanās, ja nav pārbaudīts, piemēram, dzelzs līmenis. Atslēga šai problēmai var būt gana vienkārša – uzlabot dzelzs līmeni ar kādu no preparātiem.
Lai gan dzelzs preparātu piedāvājums ir plašs, tie bieži saistās ar sliktiem uzsūkšanās rezultātiem un nepatīkamiem simptomiem, tāpēc pacientiem un ārstiem nereti jānopūlas atrast iedarbīgāko. Tagad pieejams jaunums – paaugstinātas efektivitātes dzelzs avots LYL F26 SPRAY® iron boost.
Tas ir izsmidzināms dzelzs produkts ar uzlabotu uzsūkšanās spēju un tas ir vienreizēji ērts. LYL F26 SPRAY® iron boost ir klīniski pierādīts, augsti biopieejams mikronizētas un mikrokapsulētas dzelzs avots, kas nodrošina maksimālu uzsūkšanos, efektīvi mazinot dzelzs deficītu. Tas ir kļuvis jau iecienīts, pateicoties tā lietošanas vienkāršībai, patīkamajai garšai un maigajai, kuņģim draudzīgajai formulai, kas novērš bieži sastopamās blakusparādības: nekairina gremošanas traktu, neizraisa aizcietējumus vai caureju, nekrāso zobus. Šis jaunums varētu palīdzēt, uzturot veselīgu dzelzs līmeni visai ģimenei, it sevišķi sievietēm.
Kāpēc sievietes ir pakļautas lielākam dzelzs deficīta riskam un ko viņām vajadzētu darīt profilaksei, vaicājām ģimenes ārstei Dr. SANTAI STEPIŅAI.
Vai sievietēm biežāk trūkst dzelzs nekā vīriešiem?
Sievietēm noteikti biežāk vērojams dzelzs trūkums. Pēc Pasaules Veselības organizācijas 2025. gada datiem anēmijas sastopamības biežums ir 30% sieviešu vecumā 15-49 gadi, 37% grūtnieču. Savukārt, vīriešiem tas svārstās ap 12-13%. Arī pirmsskolas vecuma bērni ir riska grupa – anēmija viņu vidū ir sastopama līdz pat 48%.
Kurās vecuma grupās sievietēm ir lielāks risks zaudēt dzelzi?
Lielāks risks zaudēt dzelzi sievietēm ir reproduktīvā vecuma grupā, kas ir 18-50 gadi. Īpaši riskam ir pakļautas grūtnieces, kā arī sievietes ar lielu asiņošanu mēnešreižu laikā. Arī sievietes veģetārietes, ja papildus nelieto dzelzs preparātu, ir dzelzs deficīta anēmijas riska grupā, jo augu valsts produktos ir nehēma jeb trīsvērtīgā (3+) dzelzs, kas slikti uzsūcas zarnu traktā. Sievietes, kas ir regulāras asinsdonores, arī ir dzelzs deficīta anēmijas riska grupā, jo katru reizi, nododot asinis, tiek zaudēts arī liels dzelzs daudzums. Vēlākā vecuma posmā dzelzs zuduma risks ir saistīts ar hroniskām, onkoloģiskām saslimšanām.
Kādiem simptomiem jāpievērš uzmanība?
Pie slēpta dzelzs deficīta var pat nebūt klīnisko simptomu, vai arī var būt neliels vājums, ātra nogurdināmība. Pie dzelzs deficīta anēmijas var būt: vājums, nespēks, miegainība, ģībšana, koncentrēšanās grūtības, izteikts muskulatūras vājums, sausi un trausli mati, mīksti un lūstoši nagi, tieksme pēc “neēdamām lietām”. Manā praksē gan ir bijis tikai viens pediatrisks gadījums: māte sūdzējās, ka viņas piecgadīgais bērns ēdot jēlu kotlešu masu. Veicām asins analīzes, kuras atklāja izteiktu dzelzs deficīta anēmiju. Nozīmējot ārstēšanu, diezgan ātri šī tieksme pēc jēlas gaļas pazuda.
Vai pēc asins analīzēm var viegli noteikt dzelzs trūkumu?
Nododot analīzes, ir ļoti svarīgi skatīties ne tikai pašu dzelzi – jo “plika” dzelzs parāda vienkārši uzsūkšanos no zarnu trakta, pie dzelzs deficīta tā var būt arī normas robežās. Noteikti ir jāskatās pilna asins aina, kur tiek vērtēti tādi rādītāji kā eritrocīti, hemoglobīns, MCV (vidējais eritrocītu tilpums), MCH (vidējais hemoglobīna saturs eritrocītā), MCHC (vidējā hemoglobīna koncentrācija eritrocītā) un obligāti feritīns (dzelzs rezerves organismā). Izvērtējot hemoglobīnu un feritīnu, var secināt, vai ir slēpts dzelzs deficīts, vai arī jau attīstījusies dzelzs deficīta anēmija. Dzelzs deficīta anēmija skaitās tad, kad ir samazināts hemoglobīns, samazināti MCV, MCH, MCHC un feritīns. Ja samazināts ir tikai feritīns, bet hemoglobīns ir normāls, tad tas liecina par slēpto dzelzs deficītu, kam, protams, ir jāpievērš uzmanība.
Cik svarīga ir dzelzs kontrole grūtniecēm?
Dzelzs rezervju kontrole būtu vēlama jau pirms grūtniecības iestāšanās. Pie ginekologa grūtniecēm regulāri tiek monitorēta pilna asins aina un feritīns. Dzelzs ir nepieciešams, lai auglis normāli attīstītos; dzelzs rezerves ir nepieciešamas arī pašam dzemdību procesam – potenciālajam asins zudumam dzemdību laikā. Vadoties pēc analīžu rezultātiem, speciālists grūtniecei arī sniedz rekomendācijas, ko lietot: pietiek ar uztura bagātinātajiem, kas satur dzelzi, perorāli lietojamiem dzelzs medikamentiem vai jau ir nepieciešami intravenozi ievadāmi dzelzs medikamenti. Bet atceramies, ka līdz 12. grūtniecības nedēļai intravenozus dzelzs preparātus nedrīkst lietot, jo tas kaitē auglim!
Vai ir iespējams “pacelt” dzelzi ar pārtikas produktiem – vai uzreiz labāk ķerties pie dzelzs preparātiem?
Ja jau ir konstatēta dzelzs deficīta anēmija, tad noteikti jāsāk lietot dzelzs preparātus. Ja ir slēpts dzelzs deficīts, var mēģināt arī uzņemt dzelzi ar pārtiku. Ļoti svarīgi ir saprast, kādos pārtikas produktos ir divvērtīgā dzelzs un kādos – trīsvērtīgā dzelzs. Jo svarīgāka ir tieši uzsūkšanās spēja, nevis dzelzs daudzums pārtikas produktos. Dzīvnieku valsts produktos ir hēma jeb 2+ dzelzs, kas labāk uzsūcas zarnās, un to neietekmē citas vielas, ko sieviete lieto. To satur aknas, liellopa gaļa, jērs, putnu gaļa, austeres, kalmāri, gliemeži, olas. Augu valsts produktos ir nehēma jeb 3+ dzelzs, kas uzsūcas sliktāk. To satur zirņi, pupas, sojas pupas, spināti, ķirbju sēklas, sezama sēklas, tumšā šokolāde, mežrozīšu augļi.
Pēc cik ilga dzelzs preparāta lietošanas laika būtu normāli, ka līmenis stabilizējas?
Tas ir ļoti individuāli un arī atkarīgs no dzelzs preparāta lietošanas veida. Jāskatās, kuru dzelzi sieviete lieto – trīsvērtīgo vai divvērtīgo. Ja tiek lietoti pārsvarā augu valsts produkti, kur ir trīsvērtīgā dzelzs, tad ir daudzas uzturvielas, kas samazina šīs dzelzs formas uzsūkšanos. To kavē tāds uzturs un vielas kā klijas, auzas, tēja, kalcijs, preparāti, kas nomāc kuņģa skābes sekrēciju. Var būt kādas hroniskas saslimšanas, kadēļ dzelzs neuzsūcas.
Es teiktu, ka lietojot perorālos dzelzs preparātus, analīžu kontrole būtu lietderīga pēc trīs mēnešiem – ar nosacījumu, ka paciente tiešām ir lietojusi preparātu regulāri. Lietojot dzeramo dzelzs preparātu, asins ainā sākumā normalizēsies hemoglobīns un tad dzelzs rezerves, kuru rādītājs ir feritīns. Lietojot intravenozus dzelzs preparātus, sākumā būs augsts feritīns, līdz ar to uzreiz skriet uz laboratoriju nodot asins analīzes nav rekomendējams, tas var traucēt analīžu interpretāciju.
Vai dzelzs deficīta anēmija var būt iedzimta?
Sievietēm dzelzs trūkums var atkārtoties, bet pati par sevi dzelzs deficīta anēmija nav iedzimta saslimšana. Ir tāda iedzimta saslimšana kā Villebranda slimība, kas sastopama vienam procentam no populācijas. Tas ir asins recēšanas traucējums, kura dēļ sievietei var būt mēnešreižu asiņošana līdz pat 10 dienām. Skaidrs, ka asiņošanas laikā pastiprināti zūd arī dzelzs. Lai dzelzs deficīts nebūtu hronisks, ir papildus jālieto dzelzs preparāti profilaksei.
Kādas ir pieejamās dzelzs preparātu formas?
Ir pieejami orālie dzelzs preparāti: Fe 2+ (dzelzs fumarāts, dzelzs glukonāts, dzelzs sukcināts, dzelzs sulfāts) un Fe3+ (dzelzs III hidroksīda komplekss ogļhidrātu polimērā), kā arī intravenozie Fe preparāti (dzelzs hidroksīda saharozes komplekss, dzelzs hidroksīda dekstrāna komplekss, dzelzs (III) derizematozes veidā).
Grūti izcelt, kurš no Fe2+ vislabāk uzsūcas, tiem visiem ir laba uzsūkšanās. Tie drīzāk sava starpā atšķiras blakņu ziņā. Piemēram, dzelzs sulfāts ir viena no vecākajam formām, tas ir efektīvs, bet tam būs izteiktākas kuņģa zarnu trakta kairinājuma blaknes – sāpes vēderā, aizcietējumi, slikta dūša. Dzelzs fumarātam, sukcinātam un glukonātam būs mazāk iepriekš minēto blakņu, šīs formas bieži vien tiek iekļautas uztura bagātinātāju kompleksos. Runājot par atšķirībām starp šķidro dzelzs formu un kapsulu – šķidrajai formai var būt zobu krāsošanas blakne, kas noteikti pacientam būs nepatīkama.
Kuru dzelzs preparātu vajadzētu sākt lietot kā pirmo?
Es rekomendētu uzsākt ar to Fe preparātu, kuram ir minimāls blakņu risks, lai pacientam neveidotos negatīva pieredze ar dzelzs preparātu lietošanu. Ja anēmija nav attīstījusies un dzelzs preparāts ir jālieto profilaktiski, lai feritīns nekristos, tad jaunākās paaudzes līdzekļi būtu rekomendējami tieši tāpēc, ka tiem ir maz blakņu. Tādā ziņā dzelzs preparātam, kurš ir mikronizēts un ir mikrokapsulētā formā, ir savas priekšrocības – tam skaitās minimāls blakņu risks, jo mikrodaļiņas vai kapsulas veicina vienmērīgāku uzsūkšanos ar mazāku kuņģa gļotādas kairinājumu. Mikrodaļiņas ir ļoti mazas, tādā veidā tās labāk uzsūcas tievajā zarnā, padarot šos preparātus efektīvākus. Pēc preparāta lietošanas trīs mēnešu garumā būtu jāveic analīžu kontrole.
Un grūtniecēm kādu dzelzs formu izvēlēties?
Grūtniecei visdrošākā ir orālā forma, un tiek rekomendēta divvērtīgā dzelzs, ja ir dzelzs deficīts. Ja grūtniecei ir jau attīstījusies dzelzs deficīta anēmija, ārsts var nozīmēt intravenozos Fe preparātus, bet tiem var būt smags blakņu, īpaši alerģijas risks. Tie ir jālieto stingrā ārsta uzraudzībā. Arī savā praksē veicu i/v dzelzs infūzus, bet vienmēr izvērtēju alerģijas iespējas risku, lai nepieciešamības gadījumā pacientam sniegtu palīdzību.
Vai mūsu pacietīgās sievietes nereti dzelzs trūkuma sekas nenoraksta uz aizņemtību, stresu?
Protams, jo sievietes ir visu darošas, visu varošas, ir jāstrādā, jāaudzina bērni, visur jāskrien – līdz ar to viņas itin bieži var palaist garām dzelzs deficīta simptomus. Šie simptomi var attīstīties pakāpeniski, un sievietes organisms “adaptējas” sliktajai pašsajūtai – viņai jau šķiet, ka tas ir normāls stāvoklis, normālā pašsajūta. Droši vien, tā jūtas daudzas no mums – sievietes aizmirst, kā ir justies normāli. Es savām pacientēm vienmēr analīzēs skatos dzelzs uzkrājumu, feritīnu. Tā jau ir klasika – atnāk sieviete ar noguruma sūdzībām. Pat ja rādītāji viņai tikai minimāli izmainīti, nav vēl deficīta, uzsākot savlaicīgu orālo dzelzs preparātu lietošanu, sieviete drīz atzīst: “Jā, daktere, jūtos labāk, varu labāk koncentrēties”. It kā vienkārša lieta, bet varam ar to ļoti palīdzēt uzlabot pašsajūtu.
Foto: Adobe
