Biežākās zīdīšanas problēmas. Kā sev un mazulim palīdzēt.

Neskaitāmos materiālos ir skaisti uzrakstīts, ka zīdīšana ir dabiska un vienkārša. Jā, daļai jauno māmiņu šis process norit viegli un pašsaprotami, bet ne visām. Ir sievietes, kurām zīdīšana viena vai otra iemesla dēļ diemžēl nesanāk vai rada milzu stresu. Vēl jo vairāk tādēļ, ka pēcdzemdību periodā hormonālo svārstību dēļ jaunās māmiņas mēdz būt gana emocionālas un viegli satraucamas. Lai arī kāda būtu katra konkrētā situācija un māmiņas zīdīšanas pieredze, sertificēta bērnu māsa Elita Svareniece atzīst, ka nekad neticēs apgalvojumiem, ka iespējams divus gadus zīdīt bērnu pilnīgā “mieriņā” – kā jogas nodarbībā vai meditācijā, jo reālajā dzīvē tā nesanākot.

Zīdīt vai nezīdīt?

Veiksmīgas zīdīšanas pamats ir māmiņas vēlme to darīt. Ne velti daudzās valstīs sievietēm tiek uzdots jautājums – zīdīsiet, nezīdīsiet? Pasaulē un Latvijā krūts zīdīšana tiek apzināti atbalstīta un veicināta – proti, ja jaundzimušā un sievietes veselības stāvoklis to pieļauj, bērns tiek likts pie māmiņas krūtīm iespējami ātri.

1.Bērniņu pie krūts – iespējami ātri

Krūtis transformējas 24-48h stundu laikā pēc dzemdībām, tāpēc svarīgi zīdainīti likt pie krūts tieši šajā laikā – jo biežāk tas notiek, jo vairāk māmiņas ķermenī veidojas impulss, ka ēdājs ir ieradies un “piena fabrika” sāk strādāt. Īpaši nozīmīgas ir pirmās 2 pēcdzemdību stundas – ja bērniņš “tiek” pie mammas krūts, viņas hipofīze saņem signālu un sāk izdalīties hormons prolaktīns, kas atbild par piena sekrēciju. Atcerieties – piena veidošanos neietekmē krūšu lielums un forma!

2. Zīdīšanas ieguvumi sievietei

Daba ir ārkārtīgi gudri iekārtojusi, ka zīdīšana sievietei nodrošina vieglāku pēcdzemdību periodu, jo tās ietekmē ātrāk apstājās pēcdzemdību asiņošana, veiksmīgāk saraujas dzemde – bērniņam “piesūknējoties” pie sievietes krūts dziedzera atbrīvojas oksitocīni, kas savelk asinsvadus. Zīdīšana ietekmē sievietes veselību ilgtermiņā, samazinot krūts un olnīcu vēža un diabēta risku. Tā, piemēram, ja sieviete ir zīdījusi divus bērnus, krūts vēža risks samazinās par 30%, osteoporozes risks samazinās par 80%,  olnīcu audzēju risks samazinās par 25%.

3. Vai un kad vajag pienu atslaukt?

Atslaukšana sievietes krūtīm kļūst svarīga tad, kad laktācija attīstījusies, proti, pēc 10-14 dienas. Iesākumā sieviete bieži streso, jo neko daudz nevar atslaukt. Jāsaprot, ka sieviete nekad pati ar savām rokām nevar atslaukt tik daudz, cik bērns var izēst vai elektriskais piena pumpītis izsūknēt.

Elektriskos piena sūkņus ieteicams pirmajās pēcdzemdību nedēļās nelietot, savukārt vēlāk, tie ir neaizstājami, ja vēlies veicināt piena rašanos – nepieciešams pienu atslaukt pilnībā un tādējādi aktīvi veicināt tā veidošanos, ja vēlies palielināt tā daudzumu veidojot drošības rezervi jeb piena banku, ko vari sasaldēt,  vai ja vēlies parūpēties par krūtīm – neviena cita metode nav labāka, kvalitatīvāka un komfortablāka par šo.

Kā pareizāk zīdīt?

1. Galvenie principi

• Bērns jāliek pie krūts, nevis krūts pie mazulīša.
• Jāievēro pozīcija – vēders pret vēderu, lai bērnam nav jāgriež galva uz sāniem un barības vads būtu atvērts.
• Bērniņu liekot pie krūts, svarīgi krūts galu virzīt uz degunu, nevis bāzt mutē – bērns jūt, kā smaržo piens, un pats pleš mutīti vaļā; un tad arī krūtsgals būs maksimāli dziļi mazuļa mutē un sieviete nejutīs sāpes.

Ja mazulim ir grūtības ar zīdīšanu, vēršaties pie palīdzības pie profesionāliem zīdīšanas konsultantiem, skatīt šeit.

2. Ēdienreižu ilgums

• Vienai ēdienreizei nevajadzētu būt garākai par stundu, lai bērns neizmantotu krūti kā māneklīti. Optimālais ēdienreizes ilgums ir apmēram 45 minūtes. Kādreiz tās var būt arī tikai kādas 3-5 minūtes, it īpaši karstā laikā, kad bērns tikai padzeras. Barošanas laikā svarīgi sadzirdēt zīšanas ritmu – bērns neēd bez apstājas, viņš ietur arī pauzes, jo viņam nogurst mutes muskuļi.
• Ja piena plūsma izveidojusies laba, tad bērns var paēst 10 minūšu laikā, bet viņš bauda procesu. Redzot, ka krūtsgals ir dziļi mutītē un bērns ēdot piemieg, pēc 10 minūtēm viņu var saudzīgi ņemt nost, bet, ja mazulis pamostas un atkal sāk aktīvi ēst, jādod viņam iespēja maltīti turpināt.

3. Citi svarīgi aspekti

• Dzemdību nodaļā sievietēm parasti tiek rekomendēts bērniņam dot abas krūtis, jo tad veidojas “dubultais pieprasījums” un piens izstrādājas vairāk. Vēlāk, piena plūsmai un apjomam stabilizējoties, labāk vienā ēdienreizē mazuli barot ar vienu krūti, nākamajā – ar otru.
• Svarīgi neraut zīdainīti nost no krūts, jo, bērniņam ēdot, mutē veidojas vakums. Pareizi būtu ielikt mutes kaktiņā pirkstu, lai tiek ielaists gaiss un bērnu būtu iespējams viegli noņemt no krūts, nebojājot krūtsgalus.

Sāpīgi krūtsgali

• Uzsākot zīdīšanu, pēc 30 sekundēm sāpēm ir izteikti jāmazinās vai pat vispār jāpazūd. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai sāpes nepieaugtu. Ja zīdot sāpes pieaug, tas nozīmē, ka bērniņš krūti ir saņēmis nepareizi vai krūtsgalā ir kāda problēma.
• Ja pie vainas nav nepareizs bērniņa pozicionējums zīdīšanas laikā, iemesli var būt citi un dažādi – ieplaisājuši krūts gali, ievilkti krūtsgali u.c. Šādos gadījumos palīdzēt var speciāli krēmi, krūšturu ieliktņi vairāk uzzini šeit , krūšu uzlikas jeb krūts galu aizsargi kā arī speciālas ierīces (angliski – niplette), ar kuru palīdzību iespējams ievilktos krūtsgalus ar saudzīgu neķirurģisku metodi “izvilkt” uz ārpusi.
• Māmiņai zīdīšanas process var būt traumatisks arī tajos gadījumos, ja zīdainim ir saīsināta zemmēles saitīte, kas saista mēles apakšējo daļu ar mutes pamatni. Mazulim šī iemesla dēļ ir grūtības prasmīgi sūkt pienu no mātes krūtsgala un prasmīgi zīst, jo viņš nespēj pareizi piespiest krūtsgalu pie aukslējām. Bērns to kompensē ar stiprāku sūkšanu, kā rezultātā rodas sāpes krūtsgalos un to iekaisums.

Krūtsgalu problēmas var radīt arī piena noplūdes, tāpēc krūšturu ieliktnīši jālieto vērīgi un tie regulāri ir jānomaina, jo siltums un mitrums ir ideāla vieta, kur veidoties baktērijām.

• Sāpīgām, piebriedušām un pilnām krūtīm var palīdzēt aukstas un siltas kompreses, kā arī latviešu tautas medicīnā tik populārās kāpostu lapas.
• Gadījumos, kad ir izveidojusies piena sēne, jāārstē ir ne tikai mammas krūšu gali, bet arī bērna mutīte un pat dibentiņš. Piena sēne veidojas, ja organismā ir kāds disbalanss vai arī kļūdas higiēnā, tāpēc vienmēr pirms zīdīšanas un pēc autiņbiksīšu nomaiņas ir jānomazgā rokas.
• Brīžos, kad ir bojāti krūts gali nav ieteicams izmantot piena sūkņus – vispirms problēma ir jānovērš, krūts gali jāsadziedē, un tad var atsākt piena atslaukšanu ar piena sūkni.

Kādu piena sūkni izvēlēties?

Sūkņi ir ļoti dažādi. Piena sūknim vajadzētu atbilst tavam dzīvesveidam, tāpēc padomā, kur to visbiežāk lietosi un noskaidro: vai tas ir ērts un piemērots – gana viegls, pietiekami kluss un jaudīgs, vai tam ir mīkstas silikona vai cietas plastmasas uzlikas. Tas ir būtiski, jo mūsu krūšu forma un izmērs atšķiras – silikona uzliku priekšrocība ir tā, ka tās pielāgojas ikvienas sievietes unikālajām anatomiskajām īpatnībām.

Patiesi lieliski krūts piena sūkņi ir Philips Avent – elektriskie un manuālie. To īpašā Natural Motion tehnoloģija imitē mazuļa zīšanu un stimulē krūti, palīdzot pienam ātrāk plūst. Sūknēšanas ritmu iespējams brīvi pielāgot individuālajām vajadzībām un piena plūsmai. Šis sūknis ir saudzīgs, viegls, pārnēsājams (ar jostu), kluss, ar mīkstām universāla izmēra uzlikām, kas maigi pielāgojas krūšu gala lielumam un formai vairāk uzzini šeit . Philips ražo arī īpašas Natural barošanas pudelītes, kuru knupītis līdzinās sievietes krūts formai, tādējādi gan tu, gan citi palīgi varēs ēdināt mazuli pēc iespējas dabiskāk.

Piena sūkņa izvēle ir ļoti individuāla – vajag apzināties savas vajadzības, uzklausīt profesionāļu vai citu māmiņu ieteikumus, bet paturēt prātā, ka gala lēmums un izvēle ir tikai un vienīgi tavā ziņā.

Mammas piens – labākais bērnam

• Mātes pienā ir olbaltumvielas un vitamīni tādās proporcijās un daudzumā, ka zīdainis tos spēj pilnībā uzņemt un izmantot, nepārslogojot sevi. Tāpēc optimāli, ja pirmos sešus mēnešus zīdainis nesaņem neko citu, kā vien mātes pienu, kas nodrošina ideālu zarnu mikrofloru, veicina tās nobriešanu un caurlaidību, samazinot caurejas un citu zarnu infekciju risku.
• Krūts ēdināšanu saņēmušiem bērniem ir mazāks alerģiju un hronisko slimību risks.
• Bērniem, kas saņēmuši mātes pienu, turpmākajā dzīvē ir mazāk problēmu ar lieko svaru, savukārt, mākslīgi barotiem bērniem ķermeņa svars biežāk var būt samazināts vai palielināts.

Krūts barošana bērnam ir ne tikai ēdiena un dzēriena uzņemšana, bet arī drošības sajūta – zīdaiņa adaptācija lielajā pasaulē, nomierināšanās, mīļošanās caur mammas pieskārieniem un psihoemocionālās sasaistes veidošanās.

• Mātes pienā ir taukskābes, t.sk., nepiesātinātās taukskābes, kas ir ārkārtīgi svarīgas galvas smadzeņu nobriešanai, nervu sistēmas attīstībai un redzes centru attīstībai. Ar krūti zīdītam bērnam ir augstāka intelektuālā attīstība, jo viņš ir saņēmis nepiesātinātās taukskābes, kas nodrošina smadzeņu darbību.
• Mātes pienu saņēmušiem zīdaiņiem tiek retāk novērots pēkšņās nāves sindroms.
• Bērniem, kuri saņēmuši mammas pienu līdz 12 mēnešu vecumam, ir retākas ausu infekcijas, jo, zīdainītim zīžot pienu, strādā visi sejas muskulīši, pareizi attīstās mutes dobums un tiek trenēts auss muskulis.
• 87% māmiņas piena sastāvā ir ūdens, tāpēc bērns no tā var padzerties (nav nepieciešams papildu ūdens). Krūtsgalam tuvāk piens ir ūdens ar mikroelementiem, savukārt sātīgākais “treknākais” piens atrodas krūts dziļumā.
• Sievietes krūts galā ir ļoti daudz nervu šūniņu, kas analizē bērna siekalu sastāvu. Sievietes organismam uzņemot šo informāciju, piens maina savu sastāvu un pat krāsu. Piemēram, bērniņa saslimšanas gadījumā, veidojas vairāk limfocītu, leikocītu un citu bioloģiski aktīvo vielu, kuras nav iespējams iekļaut neviena maisījuma sastāvā.
• Mātes pienā ir dažādas barības vielas ar lielu enerģētisko vērtību. No rīta, kad mamma ir pagulējusi, pieniņš ir treknāks, vakarā – liesāks. Ar to izskaidrojams, kāpēc vakarā bērni mēdz būt nemierīgāki un biežāk prasās pie krūts.

Gadījumi, kad krūts barošana nav ieteicama

• Bērnu nedrīkst barot, ja ir akūta herpes vīrusa infekcija, īpaši uz krūts gala. Šādā gadījumā, kamēr krūts tiek sadziedēta un infekcijas akūtais uzliesmojums mazināts, piens ir jāatslauc un bērns jābaro ar pudelīti.
• Zīdīšana nav apvienojama ar dažādu medikamentu lietojumu, kas ir kontrindicēti barojošām māmiņām – proti, zālēm, kas nokļūst mātes pienā un potenciāli var kaitēt mazulim. Medikamentu izvēli un, nepieciešamības gadījumā, arī maiņu nosaka tikai ārsts. Zīdīšanas laikā nerekomendē lietot antibiotikas.
• Bērna zarnu traktā un pēc tam asinsritē ar mātes pienu var nonākt arī HIV infekcija. Arī gadījumos, ja HIV pozitīvai mātei ir saplaisājuši krūtsgali, caur mikroplaisām tajos inficētās mātes asinis var nonākt bērna organismā.
• Zīdīšanas lietderība noteikti būtu jāapsver gadījumos, kad sievietei pēcdzemdību periodā ir izteikti nestabils psihoemocionālais stāvoklis (nemaz nerunājot par nopietniem psihotiskiem un depresīviem simptomiem) – šādos gadījumos jaunā māmiņa, pati to neapzinoties, var nodarīt bērnam kādu kaitējumu.

Svarīgi zināt!

• Barojot bērnu mākslīgi, ir jāņem vērā dažādi aspekti. Mākslīgais maisījums zīdaiņa kuņģī pārstrādājas trīsarpus stundu laikā, un tas nozīmē, ka viņu nedrīkst barot astoņas vai desmit reizes dienā, kā tas ir krūts barošanas gadījumā.
• Jebkuram veikalā nopērkamam mākslīgajam maisījumam ir norādīta deva un pagatavošanas temperatūra. Ir maisījumi, kas mazina atgrūšanu, vai kuriem pievienots dzelzs – paredzēts noteiktās situācijās. Jāņem vērā, ka nepareiza pagatavošanas veida vai neatbilstošas temperatūras rezultātā pievienotie labumi izgaro ārā.

Raksta konsultante: sertificēta bērnu māsa Elita Svareniece
Raksta tapšanā izmantots: https://www.who.int/news-room/fact-sheets/detail/infant-and-young-child-feeding
Foto: Adobe Stock