Kad asins vēzis slēpjas. Kā pamanīt un laikus sākt ārstēt.

asins vezis

Asins vēzis mēdz piezagties nemanāmi. Cilvēkam var nebūt īpašu sūdzību – māc nogurums, spiež kreisajā paribē, bet nekas traks. Līdz, nejauši, nododot asins analīzes, atklājas smaga diagnoze. Viens no biežāk izplatītajiem asins vēžiem, ar ko slimo pārsvarā gados vecāki cilvēki arī Latvijā, ir mieloproliferatīvās neoplāzijas. Tā ir ļaundabīgu asins saslimšanu grupa, kam raksturīga asins šūnu – eritrocītu, leikocītu un trombocītu – pārprodukcija kaulu smadzenēs. Ģimenes un citu specialitāšu ārsti Latvijā ne vienmēr spēj šīs slimības laikus atklāt, kam var būt ļoti nopietnas sekas, atzīst Kristīne Bernāte, P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas hematoloģe.

Kaulu smadzenes ražo par daudz

Hematoloģiskās jeb asinsrades slimības iedalās vairākās grupās: slimības, kas sākas kaulu smadzenēs, sauc par leikozēm (var būt akūtas vai hroniskas, mieloīdas un limfoīdas), savukārt slimības, kas sākas limfoīdajos audos citur organismā – par limfomām.

Mieloproliferatīvās neoplāzijas pieder leikožu grupai. Tās veidojas kaulu smadzenēs un iekļaujas plašākā mieloīdo neoplāziju slimību grupā. Pēc norises šī slimība ir hronisks asins vēzis, ar ko cilvēks slimo daudzus gadus. “Mielo” nozīmē mieloīdo šūnu rindu kaulu smadzenēs, “neoplāzijas” – ka šūnu dalīšanās nav normāla. Gan eritrocīti (sarkanie asins ķermenīši), gan leikocīti (baltie asins ķermenīši), gan trombocīti (asins plātnītes) kaulu smadzenēs tiek ražoti pastiprinātā daudzumā, kas izraisa veselības problēmas.

Mieloproliferatīvās neoplāzijas ietver trīs dažādas diagnozes:

  • īsto policitēmiju, kad kaulu smadzenes ražo pārāk daudz sarkano asinķermenīšu, kas apgrūtina asins plūsmu un rada asins recekļu jeb trombu risku,
  • esenciālo trombocitēmiju, kad kaulu smadzenes pārāk aktīvi ražo trombocītus – asins šūnas, kas atbild par asins recēšanu un asinsvados var veidoties trombi.
  • mielofibrozi, kad kaulu smadzenēs veidojas fibroze – rētaudi, kas apgrūtina sarkano asins šūnu veidošanos un var izraisīt mazasinību un liesas palielināšanos.

Visbiežāk atklāj nejauši

Kaut gan mieloproliferatīvās neoplāzijas pieskaitāmas reto slimību grupai, hematologi praksē tās redz gana bieži, uzsver K.Bernāte. Latvijā ar tām ik gadu saslimst daudzi desmiti cilvēku. Piemēram, ar īsto policitēmiju un esenciālo trombocitēmiju pasaulē slimo 1-5 cilvēki uz 10 000 iedzīvotāji, ar primāro mielofibrozi – 1-9 uz 10 000, liecina Orphanet dati.

Pārsvarā ar mieloproliferatīvām neoplāzijām slimo gados vecāki cilvēki jeb 50-70 gadu vecumā, bet slimības sastop arī gados jaunākiem pacientiem, piemēram īstā policitēmija ir bieži novērojama gados jaunām sievietēm. Slimības nav iedzimtas, bet tiek iegūtas dzīves laikā ģenētisku mutāciju rezultātā. Saslimšanu var veicināt saskarsme ar radioaktīvo starojumu, ķīmiskām vielām, taču visbiežāk skaidras atbildes, kāpēc cilvēks saslimst, bet citi nē, nav.

Mieloproliferatīvo neoplāziju atklāšanu apgrūtina tas, ka tām bieži nav specifisku jeb tieši šīm slimībām raksturīgu simptomu. Slimībai attīstoties, cilvēkam var parādīties izteikts nogurums, svīšana naktīs, kaulu sāpes, diskomforts kuņģa zarnu traktā, nieze, taču sūdzības bieži tiek saistītas ar citām veselības problēmām.

“Savā praksē neatceros nevienu gadījumu, kad cilvēks būtu griezies pie ārsta ar ilgstošu nogurumu, tiktu veiktas asins analīzes un tiktu atklātas mieloproliferatīvas neoplāzijas. Tā tam vajadzētu būt, bet simptomi šī asins vēža gadījumā ir nespecifiski. Kā zināms, liels nogurums var būt arī pie dzelzs deficīta anēmijas, ar ko dzīves laikā sastopas daudzas sievietes,” stāsta hematoloģe.

Īstās policitēmijas gadījumā ļoti raksturīgs slimības simptoms ir ādas nieze pēc dušas vai saskarsmes ar ūdeni, īpaši slimības sākumposmā, kad organismā strauji aug eritrocītu skaits. Par šo diagnozi var signalizēt arī podagrai līdzīgas pazīmes, roku tirpšana, redzes izmaiņas, locītavu sāpes, taču arī visi šie simptomi ne vienmēr ģimenes ārstam liek aizdomāties par hematoloģisku saslimšanu, norāda K. Bernāte.

Tāpēc visbiežāk mieloproliferatīvās neoplāzijas tiek atklātas, pacientam nonākot slimnīcā jau smagā stāvoklī ar asins vēža izraisītu trombozi – plaušu artēriju tromboemboliju, dziļo vēnu trombozi vai insultu, vai vieglākos gadījumos – veicot asins analīzes saistībā ar kādu citu slimību vai profilaktiskās apskates laikā.

Asins vēzis infografika

Reizi gadā ikvienam jāveic asins analīzes

“Lai izvairītos no ielaistiem asins vēža gadījumiem un letālām slimības formām, ikvienam cilvēkam reizi gadā būtu jānodod asins analīzes un jāveic pilna asins aina, kas ļauj pamanīt un laikus atklāt arī citas saslimšanas,” uzsver K. Bernāte.

Te gan jāatgādina, ka ģimenes ārsti lielās noslodzes dēļ ne vienmēr spēj izvērtēt pacientu nodotos asins analīžu rezultātus. Tāpēc, nododot asins analīzes, ārste aicina ikvienam būt atbildīgam par savu veselību un vienmēr lūgt ģimenes ārstam paskaidrot savu analīžu rezultātus.

“Diemžēl ikdienā redzu pacientus, kam ir veiktas asins analīzes, bet ārsts nav izvērtējis, nav pamanījis, ka ir viena lieka nulle rādītājam klāt, ka ir laboratorijas pievienotās sarkanās bultiņas vai izcēlums, kas norāda uz iespējamām problēmam.

Tāpēc nevajag baidīties ģimenes ārstam pajautāt – kādi ir mani rezultāti, kāpēc šis vai cits rādītājs ir paaugstināts vai pazemināts, kā tas ietekmē manu veselību,” iesaka hematoloģe.

Ārstēšanu nedrīkst aizkavēt

Ja asins analīzēs konstatē izmaiņas, tas nenozīmē, ka tūlīt jāpierakstās vizītē pie hematologa. Asins analīzes jāizvērtē kopā ar ģimenes ārstu, kurš noteiks tālāko ārstēšanas gaitu. Ja ir aizdomas par asins vēzi un nav nepieciešama tūlītēja ārstēšanās slimnīcā, pacients tiek novirzīts tālākai izmeklēšanai pa zaļo koridoru. Parasti hematologa konsultācija šādos gadījumos, ja ģimenes ārsts pareizi veic nosūtījumu, ir iespējama divu nedēļu laikā. Problēmas rodas gadījumos, ja ģimenes ārsts nav sapratis problēmas nopietnību un pacientu nosūta pie hematologa parastā kārtībā – tādā gadījumā rindā var nākties gaidīt pat sešus mēnešus, kas nav pieļaujams.

Jāatceras, ka jebkura no mieloproliferatīvām neoplāzijām, to neārstējot, var pāriet agresīvākā slimības formā jeb akūtā mieloleikozē. To neārstējot, dzīves ilgums ir vien dažas nedēļas vai mēneši. Jo cilvēks vecāks, jo risks saslimt ar akūtu mieloleikozi ir lielāks.

Kaut gan pasaulē ir pieejami jaunākās paaudzes mērķterapijas medikamenti, kas mieloproliferatīvo neoplāziju gadījumā ļauj panākt būtisku remisiju, kad asins vēzis atkāpjas, šo slimību pilnībā izārstēt joprojām nav iespējams. Taču vairumā gadījumu ir iespējams panākt labu slimības kontroli un labu dzīvildzi. Kā stāsta K.Bernāte, visiem pacientiem viena prognoze neder, taču saviem pacientiem ar mieloproliferatīvām neoplāzijām viņa vienmēr uzsver – lietojot medikamentus, regulāri apmeklējot ārstu, aktīvi iesaistoties ārstēšanas procesā, ir ļoti iespējams ar šo slimību sadzīvot visu mūžu.

Sagatavots sadarbībā ar SIA Novartis Baltics, G. Zemgala gatve 76, Rīga, Latvija, 2021. gada septembrī, BS2109159390