Lielākā daļa cilvēku nepievērš uzmanību urīnam, pirms to noskalojam tualetē. Taču urīna krāsa, urīna smarža un urinēšanas biežums var sniegt vērtīgu informāciju par organisma veselību. Daudzas izmaiņas ir nekaitīgas, tomēr dažkārt tās var liecināt par slimību vai šķidruma trūkumu.
Kāda ir normāla urīna krāsa?
Veselam cilvēkam urīns parasti ir gaiši dzeltens vai dzintardzeltens. Krāsu nosaka pigments urohroms, kas veidojas hemoglobīna noārdīšanās procesā.
Urīna krāsu var ietekmēt:
- uzņemtais šķidruma daudzums;
- uzturs;
- medikamenti;
- vitamīni;
- dažādas saslimšanas.
Ko nozīmē citas urīna krāsas?
Caurspīdīgs urīns
Pilnīgi bezkrāsains urīns parasti liecina, ka uzņemts ļoti daudz šķidruma. Lai gan pietiekama hidratācija ir svarīga, pārmērīga ūdens lietošana var samazināt elektrolītu, īpaši nātrija, koncentrāciju organismā.
Tumši dzeltens urīns
Visbiežāk norāda uz šķidruma trūkumu. Parasti pietiek palielināt ūdens uzņemšanu.
Oranžs urīns
To var izraisīt:
- dehidratācija;
- daži medikamenti vai vitamīni (lielas B2 vitamīna devas, fenazopirīds (urīnceļu infekciju ārstēšanai), antibiotikas;
- aknu vai žultsceļu saslimšanas;
- retāk – asinis urīnā.
Ja oranžā krāsa saglabājas, ieteicams konsultēties ar ārstu.
Rozā vai sarkans urīns
To var izraisīt bietes, kazenes, rabarberi vai atsevišķi medikamenti. Tomēr sarkanīgs urīns var liecināt arī par asiņu piejaukumu, kas var būt nieru slimību, urīnceļu infekcijas, prostatas saslimšanu vai citu veselības traucējumu pazīme. Šādā gadījumā noteikti jāvēršas pie ārsta.
Zaļš vai zilganzaļš urīns
Šāda krāsa ir reta. To visbiežāk izraisa medikamenti vai pārtikas krāsvielas, retāk – vielmaiņas traucējumi.
Brūns urīns
Tumši brūnu urīnu var izraisīt:
- šķidruma trūkums organismā;
- daži medikamenti;
- aknu vai nieru saslimšanas;
- iekšēja asiņošana;
- retas vielmaiņas slimības.
Melns urīns
Ļoti reta parādība, kas parasti saistīta ar iedzimtu vielmaiņas slimību – alkaptonūriju.
Urīna krāsas izmaiņas grūtniecības laikā
Grūtniecības laikā urīna krāsu var ietekmēt hormonālās izmaiņas, uzturs un uzņemtā šķidruma daudzums. Ja šķidruma tiek uzņemts par maz, urīns kļūst tumšāks. Nelielu urīna aptumšošanos var izraisīt arī hormons hCG, ko grūtniecības laikā ražo placenta. Ja grūtniecības laikā urīns kļūst rozā vai sarkans, tas var liecināt par urīnceļu infekciju vai nieru infekciju. Šādā gadījumā nekavējoties jāsazinās ar ārstu.
Duļķains urīns
Duļķains urīns var būt nekaitīgs, taču biežāk tas liecina par urīnceļu infekciju, nieru saslimšanu vai citu veselības problēmu.
Putojošs urīns
Ja urīns regulāri ir izteikti putains, tas var liecināt par olbaltumvielu klātbūtni urīnā un nieru darbības traucējumiem.
Ko var liecināt urīna smarža?
Parasti urīnam nav izteiktas smaržas. Tomēr daži pārtikas produkti, uztura bagātinātāji, medikamenti, un veselības stāvoklis var mainīt tā aromātu.
- Saldena smarža var liecināt par paaugstinātu cukura līmeni asinīs, nekontrolētu cukura diabētu vai urīnceļu infekciju. Sazinies ar ārstu, lai noteiktu cēloni un izvēlētos piemērotāko ārstēšanu.
- Sēra smarža bieži rodas pēc sparģeļu lietošanas uzturā, taču to var izraisīt arī dehidratācija, B grupa vitamīni vai atsevišķi medikamenti. Retāk aknu slimības, urīnpūšļa slimības.
- Amonjaka smarža visbiežāk norāda uz koncentrētu urīnu šķidruma trūkuma dēļ, taču tā var būt arī urīnceļu infekcijas vai nierakmeņu pazīme.
- Ļoti reta, saldena urīna smarža, kas atgādina kļavu sīrupu, raksturīga iedzimtai vielmaiņas slimībai.
Cik bieži ir normāli urinēt?
Lielākā daļa pieaugušo urinē aptuveni 7–8 reizes dienā. Biežāku urinēšanu var izraisīt:
- lielāks šķidruma patēriņš;
- grūtniecība;
- vecums;
- daži medikamenti.
Ja nepieciešamība urinēt kļūst ievērojami biežāka vai rodas pēkšņa, grūti kontrolējama vēlme urinēt, tas var liecināt par urīnceļu infekciju, cukura diabētu, nieru saslimšanu vai hiperaktīvu urīnpūsli.
Kad jāvēršas pie ārsta?
Konsultējieties ar ārstu, ja:
- urīna krāsa ir neparasta un neizzūd;
- urīnā ir redzamas asinis;
- urīns pastāvīgi ir ļoti putains;
- urinēšanu pavada dedzināšana vai stipras sāpes;
- ir drudzis, sāpes muguras lejasdaļā vai sānos;
- urinēšanas paradumi pēkšņi būtiski mainās.
Vienkārša urīna analīze bieži palīdz noteikt izmaiņu cēloni un savlaicīgi uzsākt ārstēšanu.
Atceries: urīna krāsa un smarža ne vienmēr nozīmē slimību, tomēr tās ir organisma signāli, kurus nevajadzētu ignorēt. Ja izmaiņas saglabājas vai tās pavada citi simptomi, vērsieties pie ģimenes ārsta vai urologa.
Konsultējies ar ārstu, neizejot no mājām – attālināti!
Izmanto jaunākās veselības aprūpes iespējas, konsultējies ar ārstu attālināti – videozvana vai čata veidā Latvijā radītā lietotnē MyEmerg- ārstu konsultācijas.
- Video konsultācija piemērota, lai diagnosticētu veselības problēmu vai nopietnāku problēmu gadījumā.
- Čats noderēs ātram jautājumam vai atkārtotai konsultācijai, ja pēc konsultācijas radušies kādi papildu jautājumi, piemēram, uzsākot lietot medikamentus.
MyEmerg ir reģistrēta ārstniecības iestāde – ārstniecības iestādes kods 001000100.
