Vienam vēdera izeja ir katru dienu, citam varbūt tikai trīs reizes nedēļā – šī regularitāte katram ir individuāla. Ja cilvēks uz tualeti iet trīs reizes nedēļā un zarnu saturs tiek izvadīts brīvi, tad tas vēl nav aizcietējums. Taču, ja defekācija notiek retāk nekā trīs reizes nedēļā un vēdera izeja ir cieta, saskaņā ar definīciju tas ir aizcietējums.
Kāpēc rodas aizcietējumi?
Akūti aizcietējumi ir vēdera izejas traucējumi, kad aptuveni mēnesi vēdera izeja ir retāka nekā trīs reizes nedēļā un kad nav iespējams zarnas pilnībā iztukšot. Akūta aizcietējuma forma var veidoties, piemēram, cilvēkiem atgriežoties pēc ilgāka ceļojuma, vai kad ilgstoši tikuši lietoti pretsāpju vai citi medikamenti. Tāpat tā ir problēma cilvēkiem ar kustību traucējumiem, kā arī pēc ilgstošas slimības vai traumas, kad pacientam kustības bijušas ierobežotas.
Hroniski aizcietējumi ir aktuāla problēma, ja tie ilgst vairāk par mēnesi: faktiski, mēnešiem vai pat gadiem, un situācija laika gaitā tikai pasliktinās. Hroniski aizcietējumi var būt arī kopš dzimšanas, piemēram, ja cilvēks piedzimst ar pagarinātu, sigmveida resno zarnu. Līdz ar to viņam zarnu kustības laiks, kurā fekālijas no tievās zarnas nonāk resnajā zarnā, ir ilgāks nekā citiem cilvēkiem.
Bieži vien no aizcietējumiem cieš mazkustīgi cilvēki, invalīdi ar ierobežotām kustībām, kā arī dažādu slimību pacienti. Ir arī funkcionāli traucējumi, kuri nav saistīti ar patoloģijām vai ierobežotu spēju kustēties. Cilvēks var būt kustīgs, ēst pareizi, taču vēdera izeja ik pa laikam pasliktinās – vienu mēnesi tā var būt normāla, tad atkal nē. To sauc par kairināto zarnu sindromu, bet tikpat labi tie var būt kuņģa un zarnu trakta funkcionālie traucējumi ar aizcietējumiem. Funkcionālie traucējumi var rasties arī, piemēram, kādas vēdera dobuma vai ginekoloģiskas operācijas rezultātā.
Aizcietējumiem ir vairāk pakļautas sievietes – pārsvarā hormonālo aspektu dēļ. Dažreiz vēdera izeja pirms mēnešreizēm var būt normāla, bet uzreiz pēc tām pasliktinās, kas turpinās aptuveni nedēļu. Vēl viena liela grupa ir sievietes, kurām aizcietējumi rodas sakarā ar atkārtotu grūtniecību. Aizcietējumi ir izteikta problēma sievietēm pēc 50, pat ja pirms menopauzes vēdera izeja ir bijusi laba.
Vai vecums veicina aizcietējumu veidošanos?
Līdz ar vecumu un mazāku kustību apjomu aizcietējumu risks pieaug. Tas ir saistīts ar peristaltiku jeb kuņģa un zarnu trakta darbību. Kad mēs kustamies, arī zarnu muskulatūra kustas, un vēdera izeja būs labāka.
Jo vecāki mēs kļūstam, jo lielāka ir iespēja, ka daļai no mums būs aizcietējuma problēmas saistībā ar dažādām blakusslimībām un medikamentu lietošanu. Aizcietējumi ir vairāku medikamentu grupu lietošanas blaknes, piemēram, tādas mēdz būt pretsāpju līdzekļiem, antiholīnerģiskiem medikamentiem (lieto astmas un urīnpūšļa slimību ārstēšanā), tricikliskajiem antidepresantiem, atsevišķām zālēm asinsspiediena regulēšanai, medikamentiem pret Parkinsona slimību, dzelzs preparātiem u.c.
Cukura diabēta, īpaši ilgstošas slimības, rezultātā var rasties gan aizcietējumi, gan caureja. Diabēts var skart nervus, kuri atrodas kuņģa un zarnu traktā, kavējot informācijas sūtīšanu par to, ka zarnās atrodas fēces -līdz ar to ilgāks kļūst tranzīta laiks. Bez endokrīnām slimībām – cukura diabēta, vairogdziedzera saslimšanas – aizcietējumus var izraisīt arī vairākas neiroloģiskās saslimšanas, piemēram, demence, nervu sistēmas slimības, stāvoklis pēc insulta utt. Aizcietējums var būt nieru mazspējas, depresijas blakusparādība.
Taču mūsdienās ir tendence aizcietējumiem parādīties agrāk – vidēja vecuma cilvēkiem un pat jauniešiem, kam tie pārsvarā ir saistīti ar kairinātās zarnas sindromu jeb funkcionāliem traucējumiem. Ja mēs mazāk dzeram šķidrumu, mazāk ēdam dārzeņus un dzīvesveids ir mazaktīvs, tad ir diezgan skaidrs, ka laika gaitā radīsies problēmas ar vēdera izeju. Aizcietējumi, un kāpēc svarīgi tos neielaist
Vai jūsu dzīvē kaut kas ir mainījies?
Ja vēdera izeja vairs nav regulāra, bet nav veiktas kardinālas dzīvesveida izmaiņas – nav mainījies uzturs, nav sāktas lietot kādas zāles – tad būtu jādomā par došanos pie ārsta parunāt par šo problēmu. Kāpēc vajadzētu darīt? Tāpēc, ka arī onkoloģiskās slimības var veicināt izmaiņas vēdera izejas regularitātē.
Ir virkne faktoru, kas var ietekmēt zarnu darbību, no kuriem mūsdienās izplatītākais ir stress. Stresa dēļ zarnas var kļūt slinkas un cilvēkam var rasties gan aizcietējumi, gan caureja. Piemēram, pusaudžiem, sākot no 12-13 gadu vecuma, stress, nestabils psihoemocionālais stāvoklis ir izteikta problēma. Viņiem stresu var izraisīt gan hormonālās izmaiņas, gan mācības, gan privātā dzīve un daudzi citi apstākļi.
Kā ārstē aizcietējumus?
Parasti cilvēkiem ar aizcietējumiem jebkurā vecumā risinājums numur viens ir dzīvesveida maiņa – pāreja uz veselīgu dzīvesveidu, kas ietver kustības, sabalansētu uzturu un pietiekamu šķidruma uzņemšanu. Šajā ziņā neviens neko jaunu nav izdomājis.
Otrkārt, terapeitiskā palīdzība. Ja cilvēks pats jūt, ka viņam nekļūst labāk, nav jēgas mocīties. Var lietot bezrecepšu zāles pret aizcietējumu, pirms kuru iegādes noteikti jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu. Ja tā ir akūta problēma, tad šīs zāles jālieto tikai īslaicīgi. Ja iemesls ir hroniska vai iedzimta problēma, tad ļoti svarīgs ir pareizs dzīvesveids, kam papildus tiek lietoti medikamenti.
Reizēm aizcietējumi nav saistīti ar izejas biežumu, bet pašu fekāliju formu ‒ tās ir tik cietas, ka zarnas nespēj iztukšoties. Tas nav aizcietējums, bet gan nepilnīga zarnu iztukšošanās. Par šādām problēmām īpaši sūdzas gados vecāki cilvēki. Visticamāk, tad netiek ievērots kāds no trim pamatprincipiem: pietiekams šķidruma daudzums, veselīgs uzturs vai kustības.
Kā izvēlēties līdzekli pret aizcietējumiem?
Zāles pret aizcietējumu ir pieejamas pilienu, tablešu un šķīdināma pulvera veidā – atliek izvēlēties piemērotāko formu. Piemēram, vecākiem cilvēkiem, kuriem ir grūtāk norīt tabletes un nepatīk dzert pilienus, varētu patikt pulveri.
Jums arī jāmeklē zāles, kas neizraisa pārmērīgu vēdera uzpūšanos, ko dažas no šīm zālēm mēdz veicināt. Tāpēc cilvēki ar kuņģa problēmām laiku pa laikam papildus medikamentiem varētu lietot arī labās baktērijas. Aizcietējumu gadījumā varētu lietot probiotikas, kuras satur vairāk pienskābes baktēriju un nesatur glutēnu un laktozi, kas veicina vēdera uzpūšanos. Šīs probiotikas varētu aizkavēt vēdera uzpūšanos, lietojot laksatīvos līdzekļus, un panākt labāku pozitīvo efektu.
Saskaņā ar starptautiskajām vadlīnijām ārstēšana būtu jāsāk ar osmotiskiem līdzekļiem, piemēram, makrogolu, laktulozi. Makrogols ir norādīts kā pirmās rindas preparāts aizcietējumu terapijā dažādās starptautiskajās vadlīnijās. Līdzekļi ar aktīvo vielu makrogolu efektīvi darbojas, resnajā zarnā palielinot ūdens daudzumu un palēninot ūdens uzsūkšanos no zarnu trakta, mīkstinot cietus izkārnījumus un palielinot to tilpumu. Tas pastiprina zarnu satura kustību. Rezultāts ir atvieglots vēdera izejas process. Makrogola priekšrocības – parasti tas ir šķīdināma pulvera formā, ērti lietojams, turklāt bez garšas un aromāta. Tā iedarbība sākas pēc 24-48 stundām, un tas nekairina zarnas. Makrogols ir piemērots pieaugušajiem, bērniem (var tikt nozīmēts no noteikta vecuma atkarībā no konkrētā produkta un devas), grūtniecēm, vecākiem cilvēkiem.
Pētījumos arī pierādīts, ka pierašana un atkarība vairāk rodas no zarnu motoriku stimulējošiem līdzekļiem, bet no osmotiskajiem līdzekļiem – praktiski nav. Tomēr, ja problēma ir hroniska, noteikti nevajadzētu censties panākt, lai vēders izietu katru dienu – svarīga ir vēdera izejas regularitāte, piemēram, ka vēders iziet 2‒3 reizes nedēļā.
Aizcietējumi kā veselības problēma ir vienmēr klātesoša un rada stresu. Pacientiem ar ilgstošiem aizcietējumiem saistībā ar dzīves kvalitātes un citām izmaiņām, nosacītu intoksikāciju – jo zarnu saturs netiek izvadīts no organisma, ir pastiprināts risks saslimt ar depresiju, kā liecina pētījumi. Tāpēc nevajadzētu baidīties lietot atbilstoši piemeklētas zāles pret aizcietējumu – dzīves kvalitāte varētu uzlaboties, un varētu tikt novērsta iespēja, ka aizcietējumu dēļ radīsies citas veselības problēmas. Tomēr ir svarīgi apvienot ārstēšanu ar veselīga dzīvesveida paradumiem, piemēram, sabalansētu uzturu, pietiekamu šķidruma uzņemšanu un regulārām fiziskām aktivitātēm, un konsultēties ar ārstu vai farmaceitu, lai izvēlētos vispiemērotāko ārstēšanu.
Raksts sagatavots sadarbībā ar Mayoly Baltic.
Sagatavots: 2025 08
FOR-LV-2025-0029
