Ginekoloģiskā uztriepe

Ginekoloģiskā uztriepe
Sadarbībā ar:
Evita Biseniece, ginekologs, dzemdību speciālists tiešsaistes ārstniecības iestāde “MyEmerg”

Ginekoloģiskā uztriepe ir maksts izdalījumu paraugs, lai izvērtētu maksts mikrofloras veselību, kā arī diagnosticētu dažādus maksts iekaisumus un infekcijas. Reproduktīvā vecumā sievietes maksts pH līmenis parasti ir skābs un maksts mikroflorā 95% veido pienskābās baktērijas Lactobacillus, kas veido dabisko aizsargsistēmu. Analīžu rezultātos pienskābo baktēriju daudzums parasti tiek apzīmēts kā Gram pozitīvās / Gram (+)/ Gr (+) nūjiņas. Taču makstī dzīvo arī dažādas citas baktērijas un mikroorganismi, kas dažādu iekšēju un ārēju procesu dēļ var savairoties, izjaucot veselīgas maksts mikrofloras balansu. Maksts uztriepē apraksta arī dažādu šūnu klātbūtni – epitēlija šūnas, kas izklāj maksts gļotādu, un iekaisuma šūnas jeb leikocītus. Ja leikocītu skaits ir izteikti palielināts, tas var liecināt par iekaisumu. Parasti par normālu maksts uztriepi uzskata, ja ir atrastas Gram pozitīvās nūjiņas, nav iekaisuma šūnas, nav atrastas trihomonas, nav atrastas vai ir nelielā daudzumā citi mikroorganismi (piem., gardnerellas, sēnītes, koki) un pacientei nav sūdzību.

Kas var izraisīt maksts mikrofloras izmaiņas?

  • Antibiotiku lietošana;
  • Organisma aizsargspēju mazināšanās dažādu slimību pārslimošanas, piem., pēc gripas un citu vīrusu infekcijām;
  • Agresīvu mazgāšanas līdzekļu lietošana, pārmērīga higiēna, maksts skalošana;
  • Dzimumdzīve – seksuālas attiecības dažkārt var provocēt baktēriju disbalansu, piemēram, bakteriālās vaginozes gadījumā (personīgās higiēnas neievērošana); gan inficēšanās ar seksuāli transmisīvam infekcijām (piem., hlamīdijas, trihomonas u.c.);
  • Grūtniecība;
  • Hormonālas izmaiņas (menopauze, estrogēnu deficīts, kontracepcija);
  • Ilgstošs stress;
  • Karsta, silta vide, piemēram, vasarā vai atvaļinājumā siltajās zemēs.

Pazīmes, kas liecina par maksts infekciju

  • Bakteriālā vaginoze: pastiprināti izdalījumi no maksts, nereti ar nepatīkamu zivs smaku;
  • Piena sēnīte: nieze, kairinājums, pastiprināti balti, pienaini, dažkārt arī iedzelteni un zaļgani izdalījumi, kuru konsistence ir graudaina, biezpienam līdzīga;
  • Aerobs vaginīts: pastiprināti izdalījumi no maksts ar nepatīkamu, puvumam līdzīgu smaržu, izteikts kairinājums un dedzināšana.
  • Trihomoniāze: dedzināšana, nieze, pastiprināti balti vai dzeltenīgi izdalījumi.
  • Nereti maksts infekcijas norit arī bez sūdzībām.

Ar uztriepes palīdzību parasti diagnosticē 4 slimības:

  • Bakteriālā vaginoze – baktēriju disbalanss, kad maksts mikroflorā pienskābo baktēriju vietā savairojas tādas baktērijas kā gardnerellas, mikoplazmas, ureaplazmas u.c.;
  • Vaginālā kandidoze jeb piena sēnītes infekcija – izraisa uz cilvēka ādas, mutē un zarnā atrodamās Candida sēnītes;
  • Maksts gļotādas iekaisums aerobais vaginīts – bakteriālai vaginozei līdzīga infekcija, taču tā sākas, pārmērīgi savairojoties tādām baktērijām kā stafilokoki, streptokoki;
  • Trihomoniāze – maksts infekcijas slimība, kuru izraisa trihomonas. Šī ir vienīgā no minētajām maksts infekcijām, kas tiek klasificēta kā seksuāli transmisīva slimība, jo tiek pārnēsāta seksuālu kontaktu ceļā.

Ņem vērā! Bakteriālās vaginozes, kandidozes un aerobā vaginītu izraisošo baktēriju klātbūtne vai nedaudz paaugstināts to daudzums analīzēs ne vienmēr nozīmē, ka nepieciešama ārstēšana. Ja sievietei citu sūdzību nav, un arī ārsts ginekoloģiskās apskates laikā iekaisumu nediagnosticē, ārstēšana nav nepieciešama.

Bakteriālās vaginozes vai piena sēnītes ārstēšanai un simptomu mazināšanai diskomforta gadījumā, gaidot ārsta vizīti, var lietot aptiekā nopērkamās intīmās veselības probiotikas un bezrecepšu medikamentus. Taču pie ārsta noteikti jādodas, ja simptomi nemazinās vai nedēļas līdz divu laikā atkal atgriežas. Tāpat bez ārsta vizītes neiztikt, ja šāda veida infekcijas atkārtojas bieži, piemēram, ik pēc pāris mēnešiem.

Negaidi rindās, konsultējies ar ārstu attālināti TŪLĪT!
Lejuplādē lietotni MyEmerg – ārstu konsultācijas.