Ferritīns

Sadarbībā ar:
Jevgeņija Nikolajeva - ģimenes ārste, "Veselības Centrs 4".

Ferritīns - dzelzs saistīšanas proteīns, kura lielāka daļa deponējās aknās, nelielā daudzumā tas atrodams arī liesā, nierēs, sirds muskulī un nelielā daudzumā tas cirkulē asins plazmā. Ferritīns ir galvenā dzelzs rezerve organismā. Jo augstāka ir feritīna koncentrācija, jo lielāki ir dzelzs krājumi organismā. Lai diagnoze būtu precīza, ferritīna analīze bieži tiek veikta paralēli ar citiem dzelzs vielmaiņas rādītāju izmeklējumiem. Nosakot ferritīnu asinīs kopā ar citiem dzelzs metabolisma rādītājiem ir klīniski nozīmīga dzelzs deficīta atklāšanai.

Tieši samazināts ferritīna līmenis ļauj domāt par dzelzs krājumu izsīkšanu un kā sekas tam – dzelzs deficīta anēmijas attīstība, kura var izpausties ar vairākiem simptomiem kā: nogurums, nagu un matu trauslums, aizdusa, nomāktums u.c.

Samazināta ferritīna daudzuma iemesli:

  1. Nabadzīgs uzturs (veģetārisms, vegānisms, samazināts sarkanās gaļas patēriņš)
  2. Fizioloģisks dzelzs zudums sievietēm (menstruācijas, grūtniecība).
  3. Uzsūkšanas traucējumi augšējā kuņģa zarnu traktā (12-pirkstu zarnu saslimšanas, Celiakija)
  4. Slēpta asiņošana no kuņģa zarnu trakta (kuņģa čūla, asiņojoši polipi u.t.t.)
  5. Hipotireoze (samazināta vairogdziedzera funkcija)
  6. C vitamīna izsīkums un neuzņemšana ar uzturu, kas ir svarīgs dzelzs uzsūkšanas veicināšanā.

Palielināta ferritīna daudzuma iemesli:

  1. Iedzimtas hemohromatozes – pārmantota ģenētiska saslimšana, kura noved pie patoloģiskiem dzelzs krājumiem organismā (ferritīna līmenis > 300µg/L), kas spēj izsaukt iekšējo orgānu bojājumus, simptomus un ietekmēt dzīvildzi.
    Hemohromatozes, ka arī citas dzelzs uzskrāšanas saslimšanas ne vienmēr tiek laicīgi diagnosticētas, jo noritošā gaita sākotnēji ir bez simptomiem un cilvēks to nespēj pamanīt. Parasti dzelzs uzkrāšanas slimības tiek diagnosticētas pēc 40-50 gadu vecuma. Sievietēm parasti hemohromatoze tiek diagnosticēta pēc menopauzes. Dzelzs uzkrāšanas slimības tiek kontrolētas un ārstētas pie speciālistiem – hepatologiem, hematologiem, ģimenes ārtiem.
  2. Biežas asins pārliešanas cilvēkiem ar esošās saslimšanām, kas pieprasa regulārās transfūzijas, piemēram, pie Talasēmijas.
  3. Akūti vai hroniski iekaisuma procesi organismā kā Stilla slimība, Hemofagocitārais sindroms, Sideroblastiskā anēmija ferritīna līmenis ir patoloģiski augsts.

Paaugstināti dzelzs krājumi tiek asociēti ar lielākiem riskiem saslimt ar: koronāro sirds slimību, onkoloģiskām saslimšanām kā krūts ļaundabīgs audzējs.

Ieteikumi

  1. Svarīgi ir saprast, kāpēc tiek zaudēta vai neuzņemta dzelzs pietiekošā daudzumā un risināt to ar ārsta palīdzību.
  2. Dzelzs trūkums ir koriģējams ar sabalansētu uzturu, un atkarībā no analīžu rezultātiem ārsts var rekomendēt dzelzs preparātus.
  3. Jautājiet ārstam, cik bieži Jums būtu jānodod analīzes un jākontrolē dzelzs un ferritīna rādītājs?