Sadarbībā ar
Signe Puriņa - alergoloģe, ģimenes ārste "Veselības centrs 4".
Specifiskais IgE pret inhalācijas alergēniem ir marķieris iespējamām 1. tipa alerģiskajām reakcijām. Visbiežāk tiek noteikti pret putekšņiem, putekļiem, dzīvniekiem, pelējuma sporām.
Precīzāk šo testu vajadzētu saukt par paaugstinātas jūtības testu nevis alerģijas testu, jo paaugstināts Specifiskais IgE var būt gan esošas alerģijas gadījumā, gan arī pilnīgi bez simptomiem un bez alerģiskas slimības, gan arī saglabāties ilgstoši pēc tolerances izveidošanās (gan dabīgas, gan ar alergēnspecifisko imūnterapiju izraisītas).
Negatīvs Specifiskais IgE neizslēdz alerģisko reakciju, jo atkarībā no metodes, ar kādu alergēns tiek testēts (metožu jūtīgums un specifiskums ir atšķirīgi), tam ir jūtīgums un specifiskums ap 75%. Tas nozīmē, ka no 100 alerģiskiem cilvēkiem aptuveni 25 ir viltus negatīvs rezultāts un 25 viltus pozitīvs.
Precīzāki testi inhalācijas alerģiju noteikšanai ir ādas dūriena testi jeb prick testi, kas tiek veikti alergologa kabinetā. Dažkārt, lai apstiprinātu konkrētu inhalācijas alerģiju ir jāveic arī intranazālie provokācijas testi ar aizdomīgo alergēnu.
Nereti Specifiskais IgE uzrāda ļoti daudz pozitīvu alergēnu, no kuriem nozīmīgi var būt tikai viens vai daži – tā notiek krustenisko reakciju gadījumā. Tādā gadījumā jāveic padziļināti testi – Specifiskais IgE pret alergēnu komponentiem, jeb molekulārie, jeb epitopu SIgE. To precizitāte ir augstāka, kā “parastajiem” SIgE.
Alerģisko reakciju elpceļos biežākie izraisītāji:
- Putekšņi (ziedi, koki, zāle);
- Mājas putekļi;
- Dzīvnieku spalvas;
- Pelējuma sporas.
Kā rīkoties?
Visi izmainītie IgE rezultāti ir analizējami kontekstā ar pacienta sūdzībām. Dažādiem pacientiem ar vienādiem testu rezultātiem var būt atšķirīgi dzīvesveida un terapijas ieteikumi.