Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam

Amiokordin 150 mg/3 ml šķīdums injekcijām

amiodaroni hydrochloridum

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

• Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

• Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam, vai medmāsai.

• Ja Jums ir jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu, vai medmāsu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas šajā instrukcijā nav minētas.

Šajā instrukcijā varat uzzināt:

1. Kas ir Amiokordin un kādam nolūkam tās lieto

2. Kas Jums jāzina pirms Amiokordin lietošanas

3. Kā lietot Amiokordin

4. Iespējamās blakusparādības

5 Kā uzglabāt Amiokordin

6. Iepakojuma saturs un cita informācija

1. Kas ir Amiokordin un kādam nolūkam tās lieto

Amiokordin pieder pie pretaritmijas līdzekļu grupas. Tās ir domātas sirdsdarbības ritma traucējumu (aritmijas) ārstēšanai. Tās aptur aritmiju, novērš tās atkārtošanos un uzlabo sirdsdarbību. Amiokordin šķīdumu injekcijām lieto, ja vajadzīgs ātri panākt terapijas rezultātu vai nav iespējams ārstēt ar tabletēm. To galvenokārt izmanto smagu sirds ritma traucējumu ārstēšanai, piemēram, priekškambaru ritma traucējumiem ar ātru sirds kambaru darbību, ritma traucējumiem, kas saistīti ar priekšlaikus uzbudinājuma sindromu (Volfa-Pārkinsona-Vaita sindromu) un dokumentētiem simptomātiskiem kambaru ritma traucējumiem.

2. Kas Jums jāzina pirms Amiokordin lietošanas

Nelietojiet Amiokordin šādos gadījumos:

• ja Jums ir alerģija pret amiodaronu, jodu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu;

• ja Jums ir palēnināta sirdsdarbība vai citi sirdsdarbības traucējumi (izņemot, ja Jums ir elektrokardiostimulators);

• ja Jūs vienlaicīgi lietojat zāles, kas var izraisīt sirdsdarbības ritma traucējumus;

• ja Jums ir traucēta vairogdziedzera darbība;

• ja Jums ir ļoti zems asinsspiediens (arteriālā hipotensija);

• ja Jums ir smaga elpošanas mazspēja, sirds muskuļa slimība (kardiomiopātija) vai smaga sirds mazspēja, zāles nedrīkst lietot intravenozas injekcijas veidā.

Amiodaronu nedrīkst dot priekšlaicīgi dzimušiem bērniem vai jaundzimušiem.

Šīs zāles nedrīkst lietot grūtniecēm (tās var lietot izņēmuma gadījumos) un sievietēm bērna barošanas ar krūti laikā.

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms Amiokordin lietošanas konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu.

• Ja Jums ir sirds mazspēja;

• ja Jums ir zems asinsspiediens;

• ja Jums ir aknu darbības traucējumi;

• ja Jums ir kādi plaušu darbības traucējumi vai astma;

• ja Jums ir redzes traucējumi. Tas ietver slimību, ko sauc par optisko neirītu (redzes nerva iekaisums);

• ja Jums tiek plānota operācija;

• ja Jums ir implantēts elektrokardiostimulators vai kardioverters defibrilators (ICD; implantable cardioverter defibrillator). Neilgi pēc amiodarona lietošanas uzsākšanas vai devas maiņas gadījumā ārsts pārbaudīs, vai Jūsu ierīce darbojas pilnvērtīgi;

• ja Jums veidojas pūšļi vai lobās āda ap lūpām, acīm, muti, degunu un dzimumorgāniem un ir gripai līdzīgi simptomi un drudzis. Tas var būt traucējums, ko sauc par Stīvensa-Džonsona sindromu;

• ja Jums ir smagi izsitumi un veidojas pūšļi, kuru gadījumā ādas slāņi var nolobīties un pa visu ķermeni var veidoties lieli jēlas ādas apvidi. Jums var būt arī vispārēji slikta pašsajūta, drudzis, drebuļi un muskuļu sāpes (toksiska epidermas nekrolīze);

• Jūs pašlaik lietojat sofosbuvīra saturošas zāles C hepatīta ārstēšanai, jo tas var izraisīt dzīvībai bīstamu sirdsdarbības palēnināšanos. Ārsts var izvēlēties citus ārstēšanas veidus. Ja nepieciešama ārstēšana ar amiodaronu un sofosbuvīru, Jums var būt nepieciešama papildu sirds uzraudzība.

Nekavējoties pastāstiet ārstam, ja šobrīd lietojat sofosbuvīra saturošas zāles un ārstēšanas laikā Jums rodas kāds no šiem simptomiem:

• lēna vai neregulāra sirdsdarbība vai sirds ritma traucējumi;

• elpas trūkums vai esošā elpas trūkuma pasliktināšanās;

• sāpes krūtīs;

• apreibums;

• sirdsklauves;

• ģīboņa sajūta vai ģībonis.

Pirms ķirurģiskas operācijas anesteziologs jāinformē, ka Jūs lietojat Amiokordin.

Ja esat sirds transplantācijas gaidītāju sarakstā, ārsts var mainīt ārstēšanu. Tas notiek tāpēc, ka amiodarona lietošana pirms sirds transplantācijas ir saistīta ar paaugstinātu dzīvībai bīstamas komplikācijas (primārā transplantāta disfunkcija) risku, kad pārstādītā sirds pirmo 24 stundu laikā pēc operācijas pārstāj pareizi darboties.

Pirms ārstēšanās un tās laikā Jums vairākas reizes veiks elektrokardiogrāfisku izmeklēšanu un asins analīzes, kurās ārsts kontrolēs aknu un vairogdziedzera darbību un kālija līmeni asinīs.

Vecāka gadagājuma pacientiem var būt sirds ritma palēnināšanās (bradikardija).

Amiokordin var izraisīt elektrokardiogrāfiskas izmaiņas, kas nav toksicitātes izraisītas.

Ārstēšanās laikā ar Amiokordin neiesaka sauļoties. Vasarā neapsegtās ķermeņa daļas jāieziež ar pretiedeguma krēmu.

Amiokordin satur jodu, tāpēc tas var ietekmēt vairogdziedzera darbības pārbaudes testus.

Ārstēšanas laikā jāizvairās no ilgstošas saules iedarbības.

Ja neesat pārliecināts, vai kaut kas no iepriekš minētā attiecas uz Jums, pirms Amiokordin lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Citas zāles un Amiokordin

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot, ieskaitot zāles, ko var iegādāties bez receptes, ieskaitot augu izcelsmes zāles, jo Amiokordin var ietekmēt dažu citu zāļu iedarbības veidu.

Arī dažas citas zāles var ietekmēt Amiokordin iedarbības veidu.

Amiodaronu nedrīkst lietot vienlaicīgi ar šādām zālēm (kas izraisa torsade de pointes vai pagarina QT intervālu un var paaugstināt ļoti bīstamas, iespējami letālas aritmijas risku):

• sotalolu, bepridilu (līdzekļi aritmijas ārstēšanai),

• vinkamīnu,

1. atsevišķiem neiroleptiskiem līdzekļiem (zāles psihisku slimību ārstēšanai ),

• cisaprīdu,

• eritromicīnu (ja ievada vēnā),

• pentamidīnu (ja ievada vēnā).

Pacientiem, kuri lieto amiodaronu, jāizvairās no fluorhinolonu lietošanas.

Amiodaronu nav ieteicams lietot vienlaicīgi ar šādām zālēm (kas var samazināt sirdsdarbības ātrumu vai izraisīt automātisma traucējumus (izteiktas bradikardijas) un vadīšanas traucējumus, kā arī izraisīt hipokaliēmiju):

1. bēta blokatoriem (piemēram, metoprololu, bisoprololuu.c),

• verapamilu, diltiazemu (kalcija kanālu blokatori),

• stimulējošiem caurejas līdzekļiem, kas pazemina kālija līmeni asinīs.

Lietojot amiodaronu vienlaicīgi ar zemāk minētām zālēm, jāievēro piesardzība:

• hipokaliēmiju izraisošie urīndzenošie līdzekļi (piemēram, hipotiazīds, furosemīds) - gan monoterapijas, gan kombinētas terapijas veidā,

• iekšķīgi lietojami kortikosteroīdi (prednizolons), tetrakosaktīds,

• amfotericīns B, ja ievada vēnā (zāles, ko lieto sēnīšu izraisītu infekciju ārstēšanai),

• dabigatrāns (zāles asins šķidrināšanai) - jāpielāgo deva asiņošanas riska dēļ,

• varfarīns (var paaugstināt asiņošanas risku, tāpēc biežāk jākontrolē asins recēšanas rādītāji, iespējams, jāpielāgo deva),

• digoksīns (var izraisīt sirdsdarbības palēnināšanos; iespējams, jāpielāgo deva),

• fenitoīns (zāles epilepsijas ārstēšanai),

• flekainīds (zāles aritmijas ārstēšanai),

• ciklosporīns, takrolims un sirolims (zāles, kas nomāc imūnsistēmu),

• fentanils (narkotisks pretsāpju līdzeklis),

1. statīni (zāles paaugstinātam holesterīnam), piemēram, simvastatīns, atorvastatīns un lovastatīns (toksiskas ietekmes risks uz muskuļiem, piemēram, rabdomiolīze; ārsts palīdzēs izvēlēties statīnu grupas atbilstošās zāles),

1. lidokaīns (zāles anestēzijai),

• sildenafils (zāles erektilās disfunkcijas ārstēšanai),

• midazolāms, triazolāms, dihidroergotamīns, ergotamīns,

1. sofosbuvīrs, zāles C hepatīta ārstēšanai.

Ja neesat pārliecināts, vai kaut kas no iepriekš minētā attiecas uz Jums, pirms Amiokordin lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Grūtniecība un barošana ar krūti

Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt iestājusies grūtniecība, vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Grūtniecības laikā Amiokordin nedrīkst lietot, izņemot ārkārtējos gadījumos.

Amiokordin izdalās mātes pienā, tāpēc, ja mātei Amiokordin ir nepieciešams, barošana ar krūti nav ieteicama.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Amiokordin šķīdums neietekmē vai nenozīmīgi ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

Amiokordin satur benzilspirtu

Šīs zāles satur 20,2 mg mg benzilspirta katrā šķīduma ml. Benzilspirts ir saistīts ar smagu blakusparādību, tajā skaitā elpošanas traucējumu (ko sauc par smakšanas sindromu – gasping syndrome) risku maziem bērniem.

Nedodiet savam jaundzimušajam bērnam (līdz 4 nedēļu vecumam), ja vien to nav ieteicis ārsts.

Nelietot ilgāk par nedēļu maziem bērniem (līdz 3 gadu vecumam), ja vien to nav ieteicis ārsts vai farmaceits.

Ja esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, vai Jums ir aknu vai nieru slimība konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas nepieciešams tādēļ, ka liels daudzums benzilspirta var uzkrāties Jūsu organismā un izraisīt blakusparādības (ko sauc par metabolisko acidozi).

3. Kā lietot Amiokordin

Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts vai farmaceits Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Amiokordin nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm vienā šļircē vai infūzijas pudelē.

Amiokordin šķīdumu injekcijām var sajaukt (lietot maisījumā) tikai ar 5% dekstrozes šķīdumu.

Intravenozā infūzija izdarāma ar tilpuma sūkni caur centrālo venozo katetru.

Devas un lietošanas veids

Intravenoza injekcija

Ieteicamā deva ir 150 mg-300 mg ar 10-20 ml 5% dekstrozes šķīduma, un tā jāievada vismaz 3 minūšu laikā. Otru injekciju vēnā nedrīkst izdarīt ātrāk kā 15 minūtes pēc pirmās. Lai iedarbība būtu noturīga, ir jāveic infūzija.

Intravenoza infūzija

Ārstēšanas sākums (piesātinošā deva): ieteicamā deva ir 5 mg/kg ķermeņa masas, un tā jāievada ar 250 ml 5% dekstrozes šķīduma 20 minūšu līdz 2 stundu laikā. Devu var lietot atkārtoti 2 – 3 reizes 24 stundu laikā. Maksimālā dienas deva nedrīkst pārsniegt 1200 mg.

Balstdeva ir 10 – 20 mg/kg dienā (parasti 600 – 800 mg dienā, taču ne vairāk par 1200 mg dienā), ko ievada ar 250 ml 5% dekstrozes šķīduma. Ārstēšana ar infūziju parasti ilgst 4 – 5 dienas. Ja ārsts plāno ilgāku ārstēšanu, jau pirmajā infūzijas dienā jāsāk lietot Amiokordin tabletes. Amiokordin lietošana pēc tam pakāpeniski jāpārtrauc.

Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā kā aprakstīts šajā instrukcijā vai kā ārsts, farmaceits, vai medmāsa Jums teicis(-kusi). Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam, farmaceitam, vai medmāsai.

Gados vecāki pacienti

Ieteicama ārstēšana ar mazāko piesātinošo un balstdevu.

Pacienti ar aknu un nieru darbības traucējumiem

Devas piemērošana nav nepieciešama pacientiem ar aknu un nieru darbības traucējumiem (izņemot ļoti smagos aknu mazspējas gadījumos).

Lietošana bērniem un pusaudžiem

Ir pieejami tikai ierobežoti dati par efektivitāti un drošumu, lietojot bērniem. Ārsts izlems par atbilstošu devu.

Ja esat lietojis Amiokordin vairāk nekā noteikts

Par pārdozēšanu ir maz ziņu. Ir zināms tikai par dažiem gadījumiem, kad novērota ievērojami lēnāka sirdsdarbība, sirds ritma traucējumi, asinsrites nepietiekamība un aknu darbības traucējumi. Ja ārstēšanas laikā pamanāt, ka pasliktinās pašsajūta, palēninās sirdsdarbība vai parādās sirdsdarbības ritma traucējumi, par to jāpaziņo ārstam.

Pārdozēšanas gadījumā ārstēšana ir simptomātiska. Iespējama bradikardija, ko var ārstēt ar atropīnu, bēta receptoru agonistiem, glikagonu vai īslaicīgi ievietotu elektrokardiostimulatoru. Hipotensiju var ārstēt ar inotropiem un/vai vazopresoriskiem līdzekļiem. Amiodarona izvadīšana no organisma ar hemodialīzi nav efektīva.

Jūs nedrīkstat saņemt dubultu devu, ja pēdējā deva nav ievadīta laikā.

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam, farmaceitam, vai medmāsai.

4. Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Nekavējoties pārtrauciet Amiokordin lietošanu un konsultējieties ar ārstu vai dodieties uz slimnīcu:

• ja Jums ir alerģiska reakcija. Pazīmes var būt izsitumi, rīšanas vai elpošanas traucējumi, plakstiņu, sejas, lūpu, rīkles vai mēles pietūkums;

• ja Jums veidojas pūšļi vai lobās āda ap lūpām, acīm, muti, degunu un dzimumorgāniem un ir gripai līdzīgi simptomi un drudzis. Tas var būt traucējums, ko sauc par Stīvensa-Džonsona sindromu;

• ja Jums ir smagi izsitumi un veidojas pūšļi, kuru gadījumā ādas slāņi var nolobīties un pa visu ķermeni var veidoties lieli jēlas ādas apvidi. Jums var būt arī vispārēji slikta pašsajūta, drudzis, drebuļi un muskuļu sāpes (toksiska epidermas nekrolīze);

• ja Jums ir ādas iekaisums, kam raksturīgi ar šķidrumu pildīti pūšļi (bullozs dermatīts);

• ja Jums ir gripai līdzīgi simptomi un izsitumi uz sejas, kam seko plaši izsitumi ar paaugstinātu ķermeņa temperatūru, paaugstinātu aknu enzīmu līmeni, ko konstatēt asins analīzēs, palielinātu noteikta veida balto asins šūnu skaitu (eozinofīliju) un palielinātiem limfmezgliem (DRESS);

• ja Jums ir dzīvībai bīstama komplikācija pēc sirds transplantācijas (primārā transplantāta disfunkcija), kad pārstādītā sirds pārstāj pareizi darboties (skatīt 2. punktu „Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”).

Ļoti bieži: var skart vairāk kā 1 no 10 cilvēkiem

Bieži: var skart līdz 1 no 10 cilvēkiem

Retāk: var skart līdz 1 no 100 cilvēkiem

Reti: var skart līdz 1 no 1000 cilvēkiem

Ļoti reti: var skart līdz 1 no 10000 cilvēkiem

Nav zināmi: biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem

Amiokordin blakusparādības var izpausties ārstēšanās laikā un arī vairākas nedēļas pēc ārstēšanas pārtraukšanas.

Bieži:

• mērena sirds ritma palēnināšanās (bradikardija);

• asinsspiediena pazemināšanās, parasti viegla un pārejoša; ir ziņots par izteiktu asinsspiediena pazemināšanos (kas rodas pēc pārdozēšanas vai pārāk ātras injekcijas);

• reakcijas injekcijas vietā, piemēram, sāpes, apsārtums, pietūkums (tūska), nekroze, šķidruma izplūšana no asinsvadiem apkārtējos audos, šķidruma iespiešanās un uzkrāšanās audos, iekaisums, sacietējums, vēnu iekaisums ar trombu veidošanos, vēnu iekaisums, difūzs saistaudu iekaisums, infekcija, ādas vai audu pigmentācijas izmaiņas;

• samazināta dzimumtieksme.

Ļoti reti:

• nedaudz paaugstināts intrakraniālais spiediens, galvassāpes;

• Jūsu sirdsdarbība kļūst ļoti lēna vai apstājas. Tas var notikt, it īpaši gados vecākiem pacientiem vai cilvēkiem ar sirds ritma traucējumiem (ārstēšana var tikt pārtraukta);

• Jūsu sirdsdarbība kļūst vēl nevienmērīgāka vai vēl vairāk izmainīta un var izraisīt sirdslēkmi;

• karstuma viļņi;

• plaušu toksicitāte, smagas elpošanas sistēmas komplikācijas (akūts pieaugušo respiratorā distresa sindroms, reizēm letāls), bronhu spazmas un/vai elpas trūkums pacientiem ar smagu elpošanas mazspēju, īpaši pacientiem ar astmu;

• apgrūtināta elpošana vai saspringuma sajūta krūtīs, pastāvīgs klepus, sēkšana, ķermeņa masas zudums un drudzis. Tas var būt saistīts ar plaušu iekaisumu, kas var būt ļoti bīstams;

• slikta dūša (nelabums);

• aknu enzīmu daudzuma izmaiņas terapijas sākumā, kas var normalizēties, samazinot devu vai pat spontāni. To var noteikt ar asinsanalīzēm;

• akūta aknu mazspēja ar augstu transamināžu līmeni serumā un/vai dzelti;

• svīšana.

Slikta pašsajūta, apmulsums vai vājums, slikta dūša, apetītes zudums, aizkaitinājums. Tā var būt slimība, ko sauc antidiurētiskā hormona neatbilstošas sekrēcijas sindroms (SIADH).

Nav zināmi:

• pastiprināta vairogdziedzera funkcija (hipertireoze);

• nātrene;

• pēkšņs aizkuņģa dziedzera iekaisums (pankreatīts (akūts));

• apmulsums (delīrijs), neesošu lietu redzēšana, dzirdēšana vai sajušana (halucinācijas);

• izteikta balto asins šūnu skaita samazināšanās, kas palielina infekciju iespējamību (agranulocitoze);

• biežāk nekā parasti var slimot ar infekciju slimībām. To var izraisīt balto asins šūnu skaita samazināšanās (neitropēnija);

• redzes zudums vienā acī vai redzes aizmiglošanās un krāsu izzušana. Jums var būt sāpošas vai jutīgas acis un sāpes, grozot acis. Tā var būt slimība, ko dēvē par optisko neiropātiju jeb neirītu;

1. muguras sāpes.

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu, vai medmāsu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV-1003.

Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.

5. Kā uzglabāt Amiokordin

Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz iepakojuma pēc „EXP”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C.

Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai sargātu no gaismas.

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6. Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Amiokordin satur

• Aktīvā viela ir amiodarona hidrohlorīds. 3 ml šķīduma (1 ampula) satur 150 mg amiodarona hidrohlorīda (1 ml šķīduma satur 50 mg amiodarona hidrohlorīda).

• Citas sastāvdaļas ir benzilspirts, polisorbāts 80, ūdens injekcijām.

Skatīt 2. punktu “Amiokordin satur benzilspirtu”.

Amiokordin ārējais izskats un iepakojums

Šķīdums injekcijām ir gaiši dzeltenā krāsā, dzidrs.

Pieejamas kārbiņas ar 5 ampulām pa 3 ml šķīduma (150 mg/3 ml).

Izsniegšanas kārtība

Izsniedz tikai pret ārsta recepti.

Šīs zāles lietojamas tikai ārstniecības iestādēs, un tās drīkst ievadīt tikai pilnvarots medicīnas darbinieks.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs

KRKA, d.d., Novo mesto, Šmarješka cesta 6, 8501 Novo mesto, Slovēnija

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 12/2021

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Zāļu valsts aģentūras (www.zva.gov.lv) tīmekļa vietnē.

---------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Tālāk sniegtā informācija paredzēta tikai veselības aprūpes profesionāļiem:

Amiokordin šķīdumu injekcijām var sajaukt (lietot maisījumā) tikai ar 5% dekstrozes šķīdumu.

Injekcija vēnā izdarāma vismaz 3 minūšu laikā.

Ar intravenozo infūziju ievadāmā piesātinošā deva jāievada ar 250 ml 5% dekstrozes šķīduma 20 minūšu līdz 2 stundu laikā.

Intravenozās infūzijas balstdeva ievadāma ar 250 ml 5% dekstrozes šķīduma.

Intravenozā infūzija izdarāma ar tilpuma sūkni caur centrālo venozo katetru.

Instrukcijas skatīt 3. punktā “Kā lietot Amiokordin”.