Helikobaktērija

Sadarbībā ar:
Hosams Abu Meri - Gastroenterologs, Endoskopijas speciālists, "Veselības Centrs 4" filiāle "Diagnostikas Centrs".

Helikobaktērija (Helicobacter pylori) ir mikroorganisms, kas var ieperināties kuņģa gļotādā. Daudzi cilvēki par inficēšanos nemaz nenojauš, jo dažkārt helikobaktērija nekādas sūdzības nerada, bet jāņem vērā, ka inficēšanās īpatsvars ar helikobaktēriju īpaši augsts ir cilvēkiem, kas dzīvo kādreizējās Padomju savienības teritorijā, toskait arī Latvijā. Lielākajā daļā gadījumu šī mikroorganisma savairošanās rezultātā var rasties hronisks gastrīts jeb kuņģa gļotādas iekaisums, kam var būt bieži paasinājumi, kā arī var izveidoties kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnu čūla. Pētījumi arī pierāda, ka pacientiem ar helikobaktēriju notiek izmaiņas kuņģa gļotādā, kas palielina risku kuņģa vēža attīstībai.

Kā diagnosticē?

Helikobaktērijas klātbūtni organismā laboratoriski var noteikti trīs veidos:

  • Helicobacter pylori IgG tests asinīs
  • Helicobacter pylori IgA tests asinīs
  • Helicobacter pylori Ag tests fēcēs

IgG un IgA testus asinīs nozīmē ne tik bieži, ja vien nav specifiskas sūdzības, kas rada ārstam aizdomas par H.pylori infekciju. Šo sūdzību vidū ir sāpes un diskomforts vēdera augšdaļā saules pinuma vietā, ēstgribas izmaiņas, slikta dūša un var tikt novērota arī vemšana. Tāpat antivielu testu ārsts var likt veikt, ja pacients sirgst ar kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnu čūlu, kas nepadodas ārstēšanai.

Ņem vērā! Helikobaktērijas antivielu testi IgG un IgA var būt ne tik precīzi un jutīgi, jo īpaši, ja cilvēks pirms analīžu veikšanas lietojis antibiotikas vai medikamentus, kas samazina kuņģa skābi. Būtiski arī, ka pēc helikobaktērijas veiksmīga ārstēšanas kursa antivielu tests joprojām var būt pozitīvs un paaugstināts, un tāds tas var saglabāties visu mūžu. Šī iemesla dēļ ārsti par precīzāku uzskata Helicobacter pylori Ag testu fēcēs, kas uzrāda, vai baktērija organismā mitinās šobrīd. Tomēr vēl precīzāki ir divi testēšanas veidi. Pirmkārt, H.pylori elptests, ar kura palīdzību helikobaktērijas klātbūtni kuņģī nosaka izelpā. Otrkārt, testēšana iespējama pie gastroenterologa, veicot augšējo endoskopiju jeb gastroskopijas izmeklējumu, kura laikā ņem paraugu tieši no kuņģa gļotādas un veic mikroskopiskās analīzes, kas uzrāda, vai ir, vai nav helikobaktērijas klātbūtne.

Kā ārstē?

Helikobaktērijas infekciju ārstē ar antibiotiku un skābi samazinoša preparāta kursu ārsta uzraudzībā. Paralēli antibiotikām ārsts parasti nozīmē arī probiotiķus jeb labās baktērijas un sēnītes, kas palīdz atjaunot dabīgo kuņģa un zarnu mikrofloru. Ne ātrāk kā mēnesi pēc antibiotiku kursa beigām H.pylori testēšanu veic atkārtoti, lai noteiktu, vai baktēriju izdevies iznīdēt. Šajā gadījumā nederīgi būs asins analīžu IgG un IgA testi.

Kad noteikti jādodas pie ārsta?

Inficēšanās ar helikobaktēriju ir visai izplatīta parādība, un ārstu viedoklis par to, vai visos gadījumos nepieciešama infekcijas ārstēšana, dalās. Tomēr pozitīva testa gadījumā jebkurā gadījumā jādodas pie ārsta, jo tikai mediķis ir kompetents izvērtēt pacienta riska faktorus, ģimenes anamnēzi, kas saistīta ar kuņģa vēzi, un palīdzēt pieņemt lēmumu par ārstēšanu.

Uzmanību! Pozitīva H.pylori testa gadījumā nekādā gadījumā ar vizīti pie ārsta nedrīkst kavēties pacienti vecumā virs 45 gadiem; tie, kuru radiniekiem diagnosticētas kuņģa vai zarnu onkoloģiskās saslimšanas, kā arī pacienti ar anēmiju jeb mazasinību, neizskaidrojamu svara zudumu, biežu vemšanu, grūtībām norīt ēdienu vai asins piejaukumu fēcēm.

Pieteikties vizītei pie ārsta
Tālrunis 67144031, 29296313
Veselības centrs 4 “Diagnostikas centrs”
www.diagnostikascentrs.lv